G7 valstu ministri apņemas palielināt spiedienu uz Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vācijas ziemeļos piektdien tikušies G7 valstu ārlietu ministri. Sanāksmē Lielbritānija mudinājusi sabiedrotos turpināt vērst spiedienu pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Ar Krievijas prezidentu telefoniski sazinājies Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Kremļa saimnieks izteicies, ka Ukraina bloķējot miera sarunas, tikmēr Šolcs uzsvēris, ka Krievija ir atbildīga par globālu pārtikas krīzi.

Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels piektdien pavēstīja, ka Eiropas Savienība plāno piešķirt vēl 500 miljonus eiro ieroču un cita militārā aprīkojuma piegādēm Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Borels arī pauda pārliecību, ka tuvāko dienu laikā varētu tikt panākta vienošanās par aizliegumu iegādāties Krievijas naftu. Arī Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa aicinājusi Ukrainai piegādāt vairāk bruņojuma.

“Šobrīd ir ļoti būtiski uzturēt spiedienu uz Vladimiru Putinu, turpinot piegādāt Ukrainai vēl vairāk ieroču un paplašinot sankcijas.

Šīs krīzes laikā G7 vienotība ir bijusi vitāla, lai aizsargātu brīvību un demokrātiju. Un mēs turpināsim strādāt kopā, lai to darītu.”

Lielbritānija arī izziņoja jaunas sankcijas pret Putina finanšu tīklu un viņa tuvāko loku, tostarp viņa bijušo sievu un brālēniem. Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns sanāksmes laikā uzsvēris, ka G7 valstis ir "ļoti vienotas" savā gribā "atbalstīt Ukrainas cīņu par tās suverenitāti līdz Ukrainas uzvarai".

Viņš piebilda, ka starptautiskajiem līderiem ir jāsagatavojas, ka konflikts var ieilgt, un jāapsver tā ilgtermiņa ietekme uz pārtikas piegādēm.

Ukrainas ārlietu minstrs Dmitro Kuleba skaidroja, ka situācija ar ieroču piegādēm ir uzlabojusies, tomēr to, ka ieroču ir pietiekami, varēs teikt tikai tad, kad Ukraina karā būs uzvarējusi, sacīja Kuleba.

Situācija Ukrainas austrumos un dienvidos saglabājas sarežģīta, tostarp Luhanskas apgabalā ap Severodonecku, kuru Krievijas spēki cenšas ielenkt.

Turpat blakus atrodas arī Lisičanska. Kauju krustugunīs palikušajiem apstākļi ir sarežģīti, nav ūdens un elektrības. Viens no palikušajiem Lisičanskā ir arī Oleksandrs.

“Es šeit dzīvoju. Manai mātei ir 95 gadi. Es esmu akls. Kāda man ir izvēle... šāviņi lido virs mūsu galvām. Mana sieva tagad atrodas patvertnē. Apšaudes ir daudz tuvāk nekā agrāk.

Mēs lūdzamies. Es esmu ticīgs cilvēks. Es ceru, ka Dievs mani pasargās. Iešu tagad gar baznīcu, lūgšu Dievu, lai viņš nes mieru mūsu valstī.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti