Sadaļas Sadaļas

G7 valstu līderi plāno sarūpēt pasaulei miljardu Covid-19 vakcīnas devu

Lielbritānijā piektdien sācies septiņu pasaules industriāli attīstītāko demokrātisko valstu (G7) samits, kas ir pirmā G7 valstu līderu tikšanās klātienē divu gadu laikā un notiek, ievērojot stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Jau pirms samita Lielbritānija paziņoja, ka valstu līderi vienosies paplašināt Covid-19 vakcīnu ražošanu, lai līdz 2023. gadam nodrošinātu pasaulei vismaz vienu miljardu vakcīnas devu ar dalīšanās un finansēšanas projektiem. Līdztekus cīņai pret Covid-19 pandēmiju līderi pārrunās arī vairākus citus būtiskus jautājumus.

Īpašais viesis Baidens

Pagājušajā gadā ASV paredzētais G7 samits tika atcelts koronavīrusa pandēmijas dēļ un līderu tikšanās notika attālināti. Savukārt šogad tā atkal notiek klātienē, valstu līderiem no piektdienas līdz svētdienai tiekoties Lielbritānijas pilsētā Kornvolā.

Īpaši gaidīts viesis ir ASV prezidents Džo Baidens, kuram viesošanās Eiropā ir pirmā ārvalstu vizīte kopš stāšanās amatā.

G7 valstu līderi plāno sarūpēt pasaulei miljardu Covid-19 vakcīnas devuRihards Plūme

Vēl pirms samita viņš tikās ar Lielbritānijas premjeru Borisu Džonsonu, kurš atzina, ka sarunas bijušas lieliskas un abu valstu attiecības nodēvējamas par “neiznīcināmām”.

“Tās ir attiecības, kuras jūs varat saukt par dziļām, par jēgpilnām attiecībām, saucat kā vien vēlaties… par neiznīcināmām attiecībām. Tās ir attiecības, kas ir noturējušās ļoti ilgu laiku un ir bijušas būtiska miera un labklājības daļa ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē,” uzskata Džonsons.

Kā vakcinēt pasauli

Sagaidāms, ka samita galvenās sarunu tēmas būs ekonomiku atjaunošana pēc pandēmijas, Covid-19 vakcīnu taisnīga sadale un klimata pārmaiņas. Šīs gan ir publiski zināmās, oficiālās samita tēmas, tomēr skaidrs, ka līderi savā starpā divpusējās vai trīspusējās tikšanās apspriedīs visdažādākos jautājumus. Paredzams, ka viena no galvenajām ārpolitikas tēmām samita laikā būs jautājums par to, kā risināt attiecības ar Krieviju.

Runājot par vakcīnām, jau ceturtdien Lielbritānija paziņoja par vienu no gaidāmajiem lēmumiem. Proti, valstu līderi samitā vienosies līdz 2023. gadam nodrošināt pasaulei miljardu Covid-19 vakcīnu devu.

Lielbritānija ziedos vismaz 100 miljonus devu nākamā gada laikā, sākot ar pieciem miljoniem devu līdz septembra beigām. Tikmēr ASV ceturtdien solīja ziedot 500 miljonus vakcīnu devu 92 trūcīgākām valstīm.

“Lielbritānija patiesi sniedz ieguldījumu, bet to dara visas G7 valstis, arī amerikāņi sniedz lielu ieguldījumu, un es ceru, ka tuvāko dažu dienu laikā varēsim stāstīt arī par kopējo G7 vīziju. Nav jēgas vakcinēt tikai Lielbritāniju, mums jāvakcinē pasaule,” uzsver Džonsons.

Žurnālisti strādās attālināti

G7 līderiem samitā pievienosies kolēģi no Eiropas Savienības un ANO. Uz samitu uzaicināti arī Austrālijas, Dienvidāfrikas, Dienvidkorejas un Indijas līderi. Vairums no viņiem apmeklēs pasākumu klātienē, bet Indijas premjerministrs Narendra Modi piedalīsies attālināti. Jāpiebilst, ka visi G7 līderi ir saņēmuši vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu.

Samita dalībniekiem jāievēro visi Lielbritānijā spēkā esošie ierobežojumi cīņā ar pandēmiju. Taču valstu līderiem nebūs jāliek maskas kopīgās fotografēšanās laikā, kas notiks ārpus telpām.

Parasti G7 samitu apmeklē tūkstošiem žurnālistu, bet šogad pandēmijas dēļ to skaits ir stipri ierobežots. Un tiem žurnālistiem, kas saņēmuši akreditāciju, būs jāuzturas mediju centrā aptuveni 36 kilometrus no samita norises vietas.

Mēģina ierādīt vietu protestētājiem

Samita dalībniekiem, tostarp valstu delegāciju locekļiem un žurnālistiem, divas dienas pirms samita veikts ātrais Covid-19 tests, un nākamajā nedēļā viņi tiks testēti vēl divas reizes. Lai piekļūtu mediju centram un citām zonām, kas saistītas ar samitu, jāuzrāda negatīvs Covid-19 testa rezultāts.

Kā ierasts, arī drošības pasākumi ir stingri. Samita sagatavošanā un drošības un kārtības uzturēšanā tā laikā iesaistīti aptuveni 6500 policistu. Lai gan joprojām aktuāli ir arī terorisma draudi, gaidāms, ka galvenā problēma samita laikā būs demonstrācijas un protestētāju mēģinājumi izraisīt nekārtības, lai pievērstu uzmanību saviem mērķiem.

Policija ierādījusi četras vietas, kurās protestētājiem būs atļauts pulcēties, taču vairākas protestētāju grupas paziņojušas, ka boikotēs šīs vietas un plāno pēc iespējas vairāk traucēt samita norisi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt