Atbalsta finanšu palīdzību
Pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē lielā septiņnieka jeb G7 samits beigsies bez noslēguma komunikē. Tas kļūst par vēl vienu pierādījumu domstarpībām, kas valda starp septiņām ekonomiski attīstītākajām pasaules valstīm. Tomēr plānots parakstīt atsevišķus dokumentus, kas skar dažādas jomas, ieskaitot svarīgu vienošanos par tehnisku un finanšu atbalstu cīņā pret postošajiem Amazones ugunsgrēkiem.
Ugunsgrēki bija nozīmīgs temats arī Francijā notiekošajā G7 valstu grupas līderu sanāksmē. Jau svētdien, 25.augustā Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka G7 valstu līderi vienojušies pēc iespējas ātrāk sniegt palīdzību ugunsgrēku skartajām valstīm.
Noslēdzoties samitam, Francija un Čīle pirmdien, 26.augustā paziņoja, ka G7 valstis apņēmušās sniegt 20 miljonu eiro vērtu palīdzību cīņā ar ugunsgrēkiem, nosūtot lidmašīnas to dzēšanai.
Tāpat G7 klubā ietilpstošā Lielbritānija, Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un ASV piekritušas atbalstīt vidēja termiņa mežu atjaunošanas plānu,
kura detaļas tikšot atklātas septembrī gaidāmajā ANO Ģenerālajā asamblejā. Tas gan nozīmē, ka šādam plānam būtu jāpiekrīt arī Brazīlijai un vietējām kopienām.
Bolsonaru un Makrona konflikts
Vēl pirms G7 samita Makrons apsūdzēja Bolsonaru, ka viņš melojis par Brazīlijas nostāju klimata izmaiņu jomā. Francija arī draudēja bloķēt tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību un Dienvidamerikas valstu tirdzniecības bloku MERCOSUR. Savukārt Bolsonaru kritizēja Makronu par "koloniālistisku domāšanu", jo Makrons par ugunsgrēkiem bija ierosinājis runāt G7 samitā.
Bolsonaru svētdien, 25.augustā pievienoja seksistisku komentāru "Facebook" ierakstam par Francijas pirmo lēdiju. Tas vēl vairāk saasinājis attiecības starp abiem prezidentiem, un Makrons pauda nožēlu par Brazīlijas prezidenta rīcību.
"Ko es jums varu teikt? Tas ir bēdīgi. Tas, pirmkārt un galvenokārt, ir bēdīgi viņam, bet arī Brazīlijas iedzīvotājiem. Es domāju, ka Brazīlijas sievietes jūtas apkaunotas, lasot prezidenta rakstīto. Domāju, ka brazīlieši jūtas apkaunoti par šādu prezidenta rīcību un sagaida, ka prezidentam pret pārējiem būtu jāizturas citādāk. Ņemot vērā to, ka es cienu Brazīlijas iedzīvotājus, es ceru, ka viņiem drīz būs tāds prezidents, kurš prot izturēties cienīgi," paziņoja Makrons.
Brazīlijā šogad ir reģistrēti teju 80 000 mežu ugunsgrēki – lielākais skaits kopš 2013.gada. Vairāk nekā puse no šiem ugunsgrēkiem ir Amazones baseinā, kur dzīvo vairāk nekā 20 miljoni cilvēku. Cīņai ar ugunsgrēkiem pieejami vairāk nekā 43 000 karavīru, un Brazīlija uz reģionu palīgā nosūtījusi arī divas armijas lidmašīnas.
Eksperti norādījuši, ka šogad problēma saasinājusies, ko lauksaimniecības platību iegūšanai nepieciešamā izciršana notikusi mēnešiem ilgušā sausuma laikā.
Brazīlijas valdība ir spērusi soļus, lai lietusmežu reģionus lielākā mērā atvērtu kalnrūpniecības un lauksaimniecības projektiem. Satelītu dati liecina, ka atmežošana notiek arvien straujāk.
Negaidītā Irānas ministra ierašanās
G7 samitā šogad piedzīvots arī teju vēsturisks pārsteigums, kad uz samitu Francijas kūrortpilsētā Biaricā ieradies Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs. Viņš tikās ar Francijas prezidentu Makronu un ārlietu ministru Žanu Īvu Ledriānu, kā arī vācu un britu amatpersonām.
"Neviens to negaidīja, un kas pats svarīgākais, nekas tāds iepriekš nav noticis – noteikti ne nesenajā vēsturē vai pat vispār nekad. Tas ir liels diplomātiskais solis no Francijas puses, lai pievērstos Irānas kodolvienošanās problēmai.
Francijas prezidentam tas bija liels risks, kas varēja izraisīt stipru un negatīvu ASV prezidenta reakciju," atzina politikas analītiķis Tristans Neilors.
Irānas jautājums patiešām pasliktinājis Francijas un ASV attiecības. Makrons izteicies, ka Eiropas valstis centās glābt ar Irānu noslēgto kodolvienošanos, bet Vašingtonas spiediens licis Teherānai no savas puses to pārkāpt. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš apsūdzējis Makronu par jauktu signālu došanu Irānai.
G7 samita gaitā notikušas arī citu līderu divpusējās sarunas, to vidū britu premjera Borisa Džonsona un Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska tikšanās. Progresu "Brexit" sarunās viņiem panākt neizdevās, tomēr puses vienojās, ka Londona un Brisele jebkurā gadījumā saglabāšot labas attiecības.
