Kanāda, Francija, Lielbritānija, Itālija, Vācija un Japāna gauži rezervēti izturas pret ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš ir satricinājis sanāksmes gaisotni, pavēstot, ka grupā atkal ir jāatjauno Krievija.
Tramps izteicās, ka „agrāk šis bija G8, jo tajā bija arī Krievija. Tagad vairs nav. Es mīlu mūsu zemi, es esmu bijis Krievijas lielākais murgs, bet es uzskatu, ka - par spīti visam -, Krievijai ir te jābūt. Lai gan tas būs pārējo valstu ziņā, bet es rekomendēju, lai Krieviju atkal uzņem. Iespējams, tas nav politkorekti, taču mums ir jāpārvalda pasaule un arī Krievijai tajā ir sava vieta.”
Taču Krievija, kā zināms, joprojām īsteno agresiju Ukrainā, kas bija par iemeslu tās izslēgšanai no ekonomiski ietekmīgāko valstu grupas 2014. gadā, uztur iesaldētos konfliktus Gruzijā un īsteno aktīvu bombardēšanu Sīrijā. Vācijas kanclere Angela Merkele pēc Trampa vēstītā tūdaļ norādīja, ka Eiropas Savienības valstu pārstāvji ir vienisprātis, ka Krievija nav izpildījusi nosacījumus, lai to varētu uzņemt atpakaļ un nosacījums ir situācijas risinājums Ukrainā. Šim viedoklim pieslējies pat Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte, kurš iepriekš sociālās saziņas vietnē „Twitter” bija paudis atbalstu Trampa viedoklim.
Taču Krievija nav vienīgais jautājums, kas šķir Trampu no pārējo valstu līderiem. Politiķi ir dažādās domās arī par kodolvienošanos ar Irānu, ko Tramps grib lauzt; cīņu ar klimata izmaiņām, no kuras Baltā nama saimnieks aiziet; arī attiecībām ar Palestīnu un Izraēlu, kas atkal ir saspringušas pēc Trampa lēmuma pārcelt vēstniecību no Telavivas uz Jeruzalemi un skaidri un gaiši apliecinot, ka ASV to redz tikai un vienīgi kā Izraēlas teritoriju.
Protams, spriedzes elements ir arī Trampa noteiktās kvotas tērauda un alumīnija eksportam no ārvalstīm, ko gan Kanāda, gan Lielbritānija, gan Francija, gan arī Eiropas Savienība kopumā ir nodēvējusi par negodīgu rīcību. Šāda lielā septiņnieka spriedze, protams, nav globāli izdevīga un rada neziņu. Raidorganizācija BBC vēsta, ka Tramps gatavojas pamest sanāksmi krietni pirms tās noslēguma un doties uz Singapūru, kur gatavosies vēsturiskajām sarunām ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu. Tikšanās paredzēta 12. jūnijā, un, ja tā izdosies un būs veiksmīga, Tramps ieies vēsturē kā globāli nozīmīga konflikta risinātājs.
