G7 valstu vadītāju sanāksme Kanādā, Kvebekas provincē sākusies un arī noslēdzas ar sajūtu, ka lielo valstu līderi nav gatavi pieņemt ASV prezidenta Donalda Trampa nostāju vairākos būtiskos starptautiskos jautājumos. „Izolācija,” tā daudzi Rietumu mediji raksturo situāciju, kādā ASV prezidents nonācis G7 sanāksmē. Kanāda, Francija, Lielbritānija, Itālija, Vācija un Japāna gauži rezervēti izturas pret ASV prezidentu vairāku iemeslu dēļ. Tās nepiekrīt īsi pirms sanāksmes Donalda Trampa izteiktajam aicinājumam, ka valstu klubā ir jāatjauno Krievija. Taču Krievija joprojām īsteno agresiju Ukrainā, kas bija par iemeslu tās izslēgšanai no ekonomiski ietekmīgāko valstu grupas 2014. gadā, kā arī uztur iesaldētos konfliktus Gruzijā un īsteno aktīvu bombardēšanu Sīrijā.
Līderi ir arī aizvainoti par Trampa noteiktajiem tarifiem tērauda un alumīnija eksportam no ārvalstīm, ko gan Kanāda, gan Lielbritānija, gan Francija, gan arī Eiropas Savienība kopumā ir nodēvējusi par negodīgu rīcību. ASV šīs kvotas ieviesa 1. jūnijā par spīti lieliem starptautiskiem protestiem.
"Mēs strādājam pie tarifu samazinašanas un pie tā, lai viss būtu godīgi abām valstīm. Šodien mēs panācām daudz progresa," sacīja Donalds Tramps, taču ES līderi un eksperti redz cauri ASV prezidenta smaidam.
"Mūsu pozīcijas ir ļoti skaidrs. ASV prezidents uzskata, ka Eiropa un citi pret ASV attiecas negodīgi, kamēr citi domā, ka tā nav. Bet mēs neesam gatavi diskutēt, ja mums ar kaut ko piedraud," teica Eiropas Komisijas prezidents Zans Klods Junkers.
Silvija Matelija no Francijas starptautisko attiecību institūta: "Tādu konfrontāciju G7 samitā neesam redzējuši ilgu laiku. Eiropas valstis ir teikušas, ka nepieļaus kompromisus, ja vienošanās izgāžas. Bet Tramps uzstāj uz savu pozīciju un grib to uzspiest citiem."
Par ko tad ir galvenās nesaskaņas? 1.jūnijā ASV ieviesa 25% tarifu tēraudam un 10% alumīnija importam no Eiropas Savienības, Kanādas un Meksikas. Eiropas Savienība atbildēja ar tarifiem ASV importam – sākot no tādām precēm kā Hārlija Deividsona motockliem līdz pat viskijam. Arī Kanāda un Meksika tagad sola nestāvēt malā.
Mediji ziņo, ka Donaldam Trampam nepatīk kolektīvas apspriedes, tādēļ viņš jau sākumā paziņojis, ka sanāksmi pametīs pirms tās noslēguma. Tramps dodas uz Singapūru, kur gatavosies vēsturiskajām sarunām ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu. Tikšanās paredzēta 12. jūnijā, un, ja tā izdosies un būs veiksmīga, Trampam tā var nest lielus starptautiskus panākumus. Taču šāda lielā septiņnieka spriedze, protams, nav globāli izdevīga un rada neziņu. Vācijas kanclere Angela Merkele arī paziņojusi, ka negrasās neko slēpt un izlikties, jo sabiedrībai ir jāzina, kāda ir gaisotne līderu sarunās.
G7 sanāksmē pārrunāts plašs jautājumu loks, to vidū gan ekonomiskās aktualitātes, gan globālā izaugsme, dzimumu līdztiesība, drošība un arī klimata pārmaiņas un to ietekme īpaši uz okeāniem.
Bet, kamēr lielās valstis savā klubā neredz atgriežamies Krieviju, Kremlis izplatījis ziņu, ka Donalds Tramps varētu atsevišķi tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un tas varētu notikt Vīnē. Tiesa, lēmums par to vēl neesot pieņemts. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs žurnālistiem pavēstīja, ka Putins un Tramps savu iespējamo tikšanos pārrunājuši jau martā telefonsarunas laikā. Šis jautājums esot arī apspriests, Putinam šonedēļ tiekoties ar Austrijas kancleru Sebastianu Kurcu. Baltais nams šo ziņu vēl nav komentējis.
