Noslēdzoties pirmajai lielā septiņnieka tikšanās dienai, ar žurnālistiem tikās Vācijas kanclere Angela Merkele, pastāstot, ka Krievijas prezidentam izvirzīs trīs nosacījumus. Proti, lai Krievija atzīst Ukrainas prezidenta vēlēšanas, lai izbeidz militāristu un ieroču sūtīšanu uz Austrumukainu un lai atrisina ar Ukrainu strīdu par gāzes parādiem. Pretējā gadījumā Eiropa lems par jaunām sankcijām.
Vācijas, Francijas un Lielbritānijas līderi ir plānojuši ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu tikties klātienē piektdien. Tad visi līderi dosies uz Normandiju Francijā, kur piedalīsies atceres pasākumos par godu 70.gadadienai kopš sabiedroto spēku desanta Normandijas krastā.
Rietumu valstis gan aizvien nesteidzas ar ekonomiskajām sankcijām, jo uzskata, ka visi diplomātiskie un politiskie centieni vēl nav izsmelti.
Taču tāpat nav arī skaidrs, kad Krievija varētu atgriezties līdervalstu sastāvā, proti, kad varētu atjaunoties iepriekšējais attīstītāko valstu astotnieks. Vismaz no Eiropas Savienības Padomes prezidenta Hermana van Rompeja izskanēja, ka esot vēl pāragri atbildēt, vai un kad Krievija varētu atgriezties.
Pašlaik G7 veido Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas un ASV, kā arī Eiropas Savienības institūciju līderi, un arī pašu valstu starpā ir domstarpības, kā veidot attiecības ar Krieviju. ASV prezidents Baraks Obama ir pavēstījis, ka viņam nešķiet pieņemami, ka Francija joprojām gatavojas Krievijai pārdot kaujas kuģus „Mistral”. Darījums, iespējams, notiks rudenī. Trešdien par to ļoti daudz jautājumu preses konferencē bija arī Francijas prezidentam Fransuā Olandam, kurš sacīja, ka tas nekādi nenozīmē ASV un Francijas attiecību pasliktināšanos. Taču darījumu Francija tomēr neatcels, jo līgums ar Krieviju jau ir parakstīts.
Ceturtdien G7 samits turpināsies par ekonomikas un enerģētikas jautājumiem, jo lielā enerģijas atkarība no Krievijas ir viens ļoti svarīgajiem un aktuālajiem jautājumiem Eiropas Savienībai. Krievija ES piegādā gandrīz trešo daļu no visas gāzes, un Ukrainas notikumu kontekstā šis jautājums iegūst gluži jaunu aktualitāti. Turklāt ASV ir paziņojušas, ka jau nākamgad plāno lielāku enerģijas eksportu, un šai sadarbībai, visticamāk, pievērsīsi lielu uzmanību. Eiropas Savienība arī šobrīd izskata jaunu enerģijas drošības stratēģiju, kas prasa jaunu piegādes avotu meklēšanu, lielākas investīcijas starpsavienojumos un vispār lielāku solidaritāti starp valstīm, zinot un redzot, cik nedrošs partneris ir Krievija.
Jau ziņots, ka G7 sākotnēji bija paredzēts Krievijā, taču pēc Krimas okupācijas tika pārcelts uz Briseli, izslēdzot no sarunām pašu Krieviju.
