Viens no lēmumiem, par kura pieņemšanu gandrīz pilnīga pārliecība bija vēl pirms G20 līderu samita, bija globālā minimālā uzņēmumu ienākumu nodokļa pieņemšanu. Par šāda 15 procentu nodokļa ieviešanu līdz šim aktīvi iestājusies Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācija OECD un šai iniciatīvai savu atbalstu bija sniegušas jau 140 pasaules valstis. Šādas reformas galvenais mērķis ir palielināt nodokļus bagātākajām globālajām kompānijām kā "Apple", "Google" un citām. Lai arī šīs kompānijas ir dibinātas ASV, tās bieži vien izmanto citu valstu nodokļu sistēmu priekšrocības. Kā norāda ASV finanšu ministre Dženeta Jellena,
šī vienošanās ir vēsturiska un tā ir arī kritiski svarīga visai globālajai ekonomikai.
"Viena valsts samazina savus nodokļus, lai piesaistītu jaunas darbavietas un ārvalstu firmas. Citas valstis, to redzot, vēlas rīkotie līdzīgi, lai paliktu konkurētspējīgas. Tieši šī iemesla dēļ uzņēmumu ienākumu nodokļi pasaulē ir visu laiku kritušies, un no tā lielākās ieguvējas vienmēr ir bijušas pašas korporācijas," uzsver Jellena.
Kā sociālajā tīklā "Twitter" paziņojis ASV prezidents Džo Baidens, vienošanās par minimālais uzņēmumu ienākumu nodokli ir daudz lielāks diplomātiskais mēģinājums pārveidot visu globālo ekonomiku, sniedzot taustāmus rezultātus visiem iedzīvotājiem. Šeit gan jāsaka, ka
jaunais nodoklis varētu stāties spēkā vien no 2023. gada, turklāt valstīm vēl ir jāizstrādā īpaša likumdošana jauno nodokļu ieviešanai,
un komentētāji jau atkal norāda, ka visai asa pretestība ir gaidāma tieši ASV likumdevēju vidū.
Par vēl vienu nozīmīgu panākumu šajās dienās var nosaukt ASV un Eiropas Savienības panākto vienošanos par ievedmuitas atcelšanu Eiropas tēraudam un alumīnijam.
Šādas nodevas tika ieviestas pirms trijiem gadiem pēc tā brīža prezidenta Donalda Trampa ierosinājuma. Atbildot uz šiem ierobežojumiem, 1. decembrī būtu jāstājās spēkā Eiropas Savienības atbildes pasākumiem, proti, nodevām tādiem produktiem kā "Harley Davidson" motocikliem, "Levi’s" džinsiem un Kentuki burbonam. ASV tirdzniecības komisāre Džīna Raimondo uzsvērusi, ka tas tagad ir novērsts.
Savukārt Eiropas Komisijas prezidentes izpildvietnieks un par tirdzniecību atbildīgais komisārs Valdis Dombrovskis norādījis, ka strīda vietā ASV un Eiropas Savienība tagad plāno sadarboties globālā iniciatīvā par ilgtspējīgu tēraudu un alumīniju.
G20 samita laikā aktīvi tiek spriests arī par cīņu pret koronavīrusa pandēmiju. Kā paziņoja sanāksmes namatēvs, Itālijas premjerministrs Mario Dragi, pasaules līderiem ir jādara viss iespējamais, lai panāktu vismaz 70 procentu iedzīvotāju vakcinācijas aptveri līdz nākamā gada beigām.
Tiek runāts arī par to, ka bagātākajām valstīm būtu aktīvāk jāiesaistās vakcīnu nodrošināšanā nabadzīgākajām un attīstības valstīm. Šo situāciju savā labā centušies izmantot arī Krievijas un Ķīnas līderi Vladimirs Putins un Sji Dziņpiņs, kuri norādījuši uz negodīgu konkurenci, protekcionismu un daudzu G20 valstu aizspriedumiem, nevēloties atzīt arī citur ražotas vakcīnas un vakcinācijas sertifikātus.
G20 valstu līderi savas sarunas Romā turpina arī svētdien, lielu uzmanību pievēršot gan divpusējām sarunām, gan, protams, arī klimata jautājumiem, kuros viedokļu tomēr ir visatšķirīgākie.