Jāatzīmē, ka pati Krievija ietilpst G20 valstu sastāvā.
Paziņojumā norādīts, ka "vairums G20 valstu stingri nosoda karu Ukrainā", lai gan Krievija sākotnēji pretojās šāda teikuma iekļaušanai kopīgajā paziņojumā. Tajā norādīts, ka ir arī citi viedokļi, un atspoguļota Krievijas nostāja.
THREAD
— Richard Walker (@rbsw) November 16, 2022
G20 declaration in full pic.twitter.com/RABTIIQswQ
Neskatoties uz lielajām domstarpībām, paziņojumu pieņēmušas visas valstis, tai skaitā Krievija, apstiprināja vairāki dalībnieki.
Paziņojumā Krievijas uzbrukums Ukrainai saukts par karu un nevis "īpašo militāro operāciju", kā to spītīgi dēvē Maskava.
G20 līderu paziņojumā teikts, ka ir jāievēro starptautiskās tiesības un kodolieroču izmantošanas draudi ir nepieņemami.
Paziņojumā arī atzinīgi novērtēta Melnās jūras graudu iniciatīva.
G20 divu dienu samitā Bali piedalās Argentīna, Austrālija, Brazīlija, Kanāda, Ķīna, Francija, Vācija, Lielbritānija, Indija, Indonēzija, Itālija, Japāna, Meksika, Krievija, Saūda Arābija, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Turcija un ASV, kā arī Eiropas Savienība (ES).
Krieviju samitā pārstāvēja ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš jau otrdien pameta G20 sanāksmi un nesagaidīja noslēguma paziņojuma pieņemšanu.
Sarunas par kopīgu G20 samita deklarāciju bijušas ārkārtīgi sarežģītas, taču līderu vienošanās vērtējama atzinīgi. Šādu viedokli paudis samitu uzņemošās valsts Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo.
Kā norādīja Indonēzijas prezidents, sarunas par karu un Krievijas nosodīšanu ilgušas līdz pusnaktij, un visbeidzot Bali deklarācija tika pabeigta vienprātīgi.
Politiķi vienojušies, ka karš atstāj ietekmi uz globālo ekonomiku, bet tā nepastāvēs bez miera, tāpēc karš ir jāpārtrauc, sacīja prezidents.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
