G20 valstis cīnīsies pret piesārņojumu ar plastmasas atkritumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pasaules 20 ekonomiski attīstītākās valstis nedēļas nogalē ir vienojušās par plānu, kā samazināt plastmasas piesārņojumu jūrās un okeānos. Jaunajā līgumā norādīts, ka G20 valstis apņemas samazināt plastikāta atkritumu apjomu, taču pagaidām nav konkrētu plānu, kā to izdarīt. Tikmēr tikšanās organizatore Japāna ir aicinājusi pārējās valstis lielāku uzmanību pievērst inovācijām atkritumu pārstrādē un savākšanā.

G20 valstis cīnīsies pret piesārņojumu ar plastmasas atkritumiem
00:00 / 04:14
Lejuplādēt
Jautājums par plastikāta izstrādājumu radīto piesārņojumu, tostarp jūrās un okeānos, savu aktualitāti ir pastiprinājis pēc tam, kad Ķīna un vairākas citas valstis ieviesa aizliegumu importēt no ārzemēm pārstrādei paredzētos plastikāta atkritumus. Pēc šāda aizlieguma stāšanās spēkā daudzās valstīs ir ievērojami palielinājies uzkrāto plastmasas  atkritumu apjoms. Otrs lielais izaicinājums ir mikroplastmasa jeb sīkas sadalījušās atkritumu daļiņas, kuras ir ļoti grūti savākt, ja tās ir nonākušas ūdenī.

Pagājušajā nedēļas nogalē Japānas kūrortpilsētā Karuizavā uz tikšanos bija pulcējušies pasaules 20 industriāli attīstītāko valstu jeb G20 grupas vides aizsardzības un enerģētikas ministri, lai spriestu par to, kā kopīgi cīnīties ar šiem izaicinājumiem.

Šīs tikšanās laikā namamāte Japāna nāca klajā ar ierosinājumu izstrādāt darboties spējīgu jūrā atrodamā plastikāta piesārņojuma apkarošanas plānu, kas iekļautu arī augošās un mazāk attīstītās pasaules ekonomikas.

Lai arī pašā Japānā šī problēma nav tik samilzusi, tieši Āzijas reģiona valstis – Ķīna, Indonēzija, Filipīnas, Taizeme un Vjetnama – kopā saražo aptuveni pusi no pasaules plastmasas atkritumiem.

Kā vēl pirms šī samita atzina ASV vides aizsardzības aģentūras vadītājs Endrjū Vīlers, šīm valstīm būtu jāpievērš vislielākā uzmanība:

"Mēs esam apņēmušies izvērtēt tās pilotprogrammas, ko mēs esam īstenojuši individuāli, lai izvērtētu, kuras no tām jau šajās valstīs var tikt virzītas nākamajā līmenī. Tādējādi mēs pārliecinātos, ka šīs piecas valstis samazina plastikmas apjomu, kas nonāk okeānā."

Analītiķi jau norāda, ka Amerikas Savienoto Valstu iesaistīšanās šajā projektā ir liels solis uz priekšu, jo ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija līdz šim ir visai asi izteikusies pret aktīvu iesaistīšanos klimata pārmaiņas izraisošo procesu apkarošanā.

Tikšanās noslēgumā pieņemtajā paziņojumā norādīts, ka valstis pašlaik brīvprātīgi var izvēlēties, kā samazināt plastikāta atkritumu apmērus, vienlaicīgi apņemoties reizi gadā ziņot par sasniegto progresu. Japānas valdība jau paudusi cerību, ka pirmā šāda tikšanās varētu tikt sarīkota novembrī. Pati Japāna, piemēram, ir apņēmusies no nākamā gada pieprasīt, lai uzņēmumi par vienreizlietojamiem plastmasas maisiņiem prasītu samaksu, kā tas tiek darīts jau daudzviet Eiropā.

Kā norādījis vides aizstāvības organizācijas "Greenpeace" Japānas nodaļas pārstāvis Hiroaki Odači, nedēļas nogalē panāktā vienošanās ir pirmais solis ceļā uz problēmas atrisinājumu.

Taču pēc viņa vārdiem, ņemot vērā okeāna piesārņojuma kritisko situāciju, ir nepieciešams noslēgt likumiski saistošu rīcības plānu ar konkrētiem mērķiem un konkrētiem termiņiem.

Vides aktīvisti ir aprēķinājuši, ka pārstrādāti tiek tikai aptuveni deviņi procenti no saražotajiem plastmasas  izstrādājumiem, tāpēc vienīgais ilgtermiņa risinājums varētu būt aicinājums kompānijām saražot mazāk šādu produktu, bet patērētājiem tos mazāk lietot. Šim viedoklim piekrīt arī doktors Kails van Hutans no Monterejas līča Akvārija:

"Mēs uzskatām, ka plastmasas atkritumi tiek pārstrādāti vien par 90 procentiem un liels skaits nepārstrādāto atkritumu nonāk izgāztuvēs vai okeānā. Un šeit arī mēs varētu sākt. Vieglākais risinājums būtu pārtraukt lietot vienreizlietojamos plastmasas iepakojumus, jo mums šie materiāli vienkārši nav nepieciešami."

Kā norādīja G20 sanāksmes dalībnieki, cīņā pret plastmasas atkritumiem viens no atslēgas posmiem ir inovācijas. Japāna, piemēram, ir ļoti aktīvi iesaistījusies plastmasai alternatīvu materiālu meklējumos. Šim mērķim šogad vien ir atvēlēti 3,5 miljardi jenu jeb gandrīz 300 miljoni eiro. Tāpat Japāna paudusi cerību, ka tās piemēram sekos arī citas valstis, iesaistoties dažādos pētniecības un inovāciju projektos.

Sagaidāms, ka klimata pārmaiņām, enerģētiskās drošības un inovāciju jautājumiem plašāk pievērsīsies arī G20 valstu un valdību vadītāji, kuri Japānas pilsētā Osakā uz samitu pulcēsies jūnija beigās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti