Interesanti, ka noslēguma deklarācija pārapstiprina industriāli vadošo valstu atbalstu atvērtam un globālam tirgum. Taču vienlaikus saka, ka valstis tiesīgas sliet barjeras, lai bloķētu negodprātīgas tirgošanās praksi.
“Pašlaik ir pozitīvi signāli, it īpaši Eiropā, kur ekonomiku atlabšana prasījusi daudz ilgāku laiku nekā, piemēram, Savienotajās Valstīs. Tā kā kopējais klimats nav tik slikts. Tagad svarīgākais ir tas, kā valstu vadītāji un premjerministri reālajā dzīvē dos ceļu brīvajai tirdzniecībai, lai šajos relatīvi labākajos ekonomikas apstākļos ieguvēji būtu visi,” saka Hamburgas universitātes profesors Kords Džakobeits.
ASV prezidents Donalds Tramps jau iepriekš apturēja savas valsts dalību Parīzes klimata līgumā, un Hamburga izmaiņas šajā nostājā neviesa, Baltā nama saimniekam paliekot par balto zvirbuli un neparakstot deklarāciju par Parīzes apņemšanās neatgriezeniskumu.
Trampa demarša dēļ tas jau nodēvēts par pirmo “19+1” samitu, apšaubot ASV kā globālā līdera lomu.
Tiesa, svarīgākā ziņa bija ASV un Krievijas prezidentu tikšanās, kas bija četras reizes ilgāka par plānoto. Savukārt pa ceļam uz Hamburgu ASV pirmais pāris ieradās Polijā. Ķīlis Eiropas vienotībai varētu būt viņa paziņojums pirms vizītes, ka Polijas balss tiek nepelnīti ignorēta. Trampa panākto līgumu saraksts tikmēr papildinājās ar “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmas pārdošanu poļiem.
Ne mazāk tirdznieciski noskaņota bija arī Lielbritānija. Tās mērķis ir ne vien noslēgt kvalitatīvu līgumu ar ASV, bet arī ar otru tās īpašo partneri – Indiju, kas bija arī viens no “Brexit” galvenajiem solījumiem. Tirdzniecība ar Indiju ievērojami kāpšot, kolīdz Apvienotā Karaliste atstās aiz muguras Eiropas Savienības (ES) vilktās sarkanās līnijas.
Indijas premjers uz Hamburgu devās ar iekārojama partnera sajūtu, pa ceļam iebraucot arī Izraēlā. No šīs valsts tiks iepirktas raķetes par diviem miljardiem ASV dolāru, kas Izraēlai ir lielākais ieroču pārdošanas darījums. Intensīva sadarbība notiks arī citās jomās, tostarp pērkot Izraēlas zinātnes sasniegumus irigācijas un lauksaimniecības jomā. Indijas – kas sevi dēvē par pasaules lielāko demokrātiju – lielākais izaicinājums ir tas, kā pabarot miljardu iedzīvotāju lielo valsti.
Tikmēr Eiropas Savienība Hamburgas priekšvakarā pamatīgi atvēzējās ar pretspara došanu iespējamiem protekcionisma viļņiem. Tāpat ES noslēdza tās vēsturē apjomīgāko tirdzniecības līgumu, likvidējot praktiski visus tirdzniecības šķēršļus ar Japānu, tostarp importa tarifus japāņu auto, paralēli liekot būtisku stūrakmeni tirdzniecības sarunās ar Ķīnu.
Vācijas kanclere paziņoja, ka Eiropas Savienības un Ķīnas investīciju līgums vairs nav aiz kalniem, tostarp 23 miljardus eiro vērta vienošanās par 140 “Airbus” lidmašīnu pārdošanu ķīniešiem. Turklāt Francijā bāzētais “Airbus” kopuzņēmums ir vēl viens Eiropas lielvalstu sadarbības simbols, līdz ar to tagad strīdus ābols “Brexit” sarunās. “Airbus” lidmašīnu spārni top Velsā un no turienes nonāk uz rūpnīcu konveijeriem Francijā un Vācijā.
Nākamais G20 samits gaidāms Argentīnā, simboliski apliecinot lielo attīstības valstu pieaugošo lomu globālās dienas kārtības noteikšanā.
“Vairs nav kā agrāk, kad lielās, attīstītās valstis varēja atļauties skatīties uz attīstības valstīm no augšas uz leju.
Gluži pretēji – pašlaik šīs valstis jāuztver kā nopietni partneri, kuri grib piesaistīt investīcijas un vēlas veikt reformas. Es teiktu, ka tas ir kas jauns un tam pamatus ielika Ķīna,” norāda starptautiskās ekonomikas eksperte Annika Mildnere.
G20 formāts, kas sākotnēji bija vien finanšu ministru sanāksme, pierāda savu dzīvotspēju, reizē gan saglabājot arī zināmas ekskluzivitātes statusu, jo ne visām valstīm, pat ekonomiski attīstītajām, pie šī galda atradusies vieta.
