Ekonomika bija galvenais temats G20 samitā, kas šoreiz norisinājās Austrālijas pilsētā Brisbenā. Tomēr ik pa laikam to aizēnoja situācija Ukrainā un Krievijā, jo sanāksmē piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Pasaules mediji vēsta, ka vairāku valstu premjeri, tostarp Kanādas Stīvens Harpers, veltīja Putinam asu kritiku, aicinot viņu pamest Ukrainas teritoriju. Savukārt Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama tikās ar rietumvalstu līderiem, lai koordinētu turpmāko rīcību attiecībās ar Krieviju.
Eiropas Savienību Brisbenā pārstāvēja aizejošais Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs, jaunais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un viens no viņa vietniekiem - Valdis Dombrovskis.
Telefonintervijā Latvijas Radio Dombrovskis sacīja, ka līderi ir vienojušies veikt reformas, lai 19 attīstītāko valstu un Eiropas Savienības ekonomikas izaugsme tuvāko četru gadu laikā būtu par 2% lielāka, nekā pašreiz tiek prognozēts. Tas ir liels izaicinājums daudzām pasaules ekonomikām, kas pašreiz cīnās ar recesiju vai izaugsmi, kas tuvu nullei.
"Ir panākta vienošanās par investīciju centra izveidi, kas koordinēs G20 darbu saistībā ar investīcijām. Šajā kontekstā no savas puses informēju arī par Eiropas Savienības iniciatīvu, ko pašreiz Eiropas Komisija gatavo attiecībā uz papildus līdz 300 miljardiem eiro investīcijām gan publiskajā, gan privātajā sektorā," stāsta Valdis Dombrovskis.
Tāpat G20 līderi vēlas cīnīties ar nodokļu nemaksāšanu, ko lielās korporācijas panāk, veicot darījumus ārzonu teritorijās. G20 valstis tuvākajos gados plāno sākt automātiski apmainīties ar informāciju par nodokļu maksātājiem, kam būtu jāpalīdz cīņā ar nodokļu nemaksāšanu.
"Lai panāktu būtisku progresu, tai ir jābūt globālai iniciatīvai. Ja tikai viens reģions to darīs, tad naudas plūsmas pārsviedīsies uz citiem reģioniem. Savukārt, ja visas 20 pasaules attīstītākās ekonomikas - tas, protams, šādu izvairīšanos no nodokļiem caur ofšoriem būtiski apgrūtinās," norāda Valdis Dombrovskis.
Krievijas prezidents samita noslēguma dokumenta pieņemšanu gan nesagaidīja un Brisbenu pameta. Oficiāli tas tika pamatots ar nepieciešamību veikt garu lidojumu uz Krieviju un vēlmi izgulēties. Putins sanāksmi raksturoja kā konstruktīvu.
