Šīgada G20-mit valstu līderu samita uzmanības centrā būs jautājumi par izaugsmes veicināšanu. Tiks apspriesti veidi, kā radīt jaunas darbavietas, cīnīties ar nodokļu krāpšanos, kā arī diskutēts par kopējo globālās ekonomikas stiprināšanu. Pasaules ekonomiski attīstītāko valdu vadītāji gatavojas paplašināt savu februārī izstrādāto rīcības plānu ar mērķi palielināt globālo ekonomisko izaugsmi par diviem procentiem tuvāko piecu gadu laikā.
Tikšanās priekšvakarā ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns aicināja sanāksmes dalībniekus pievērst pastiprinātu uzmanību arī tādiem izaicinājumiem kā cīņa ar Ebolas vīrusu, klimata izmaiņām un konfliktam Ukrainā. Vismaz aicinājums par Ebolas vīrusu ir guvis dzirdīgas ausis un G20 sanāksmes dalībnieki ir nākuši klajā ar paziņojumu, solot darīt visu iespējamo, lai likvidētu epidēmijas uzliesmojumu Rietumāfrikā.
Sestdien, 15.novembrī, uzrunājot studentus Brisbenā, ASV prezidents Baraks Obama norādījis, ka visām valstīm ir pienākums palielināt nodarbinātību un labklājību, jo Savienotās valstis vienas pašas nespējot nest uz saviem pleciem visu globālo ekonomiku. Tāpat ASV prezidents uzsvēris, ka šo mērķu sasniegšanai ļoti nozīmīga ir arī reģionālā drošība, apstiprinot arī to, cik Amerikas Savienotajās Valstīm stratēģiski nozīmīgs ir Āzijas un Klusā okeāna reģions.
Kā norāda Obama, pašlaik starptautisko sabiedrību nodarbina jautājums par Āzijas reģiona nākotni. Proti, par to, vai notiek virzība pretī mieram, integrācijai un taisnīgumam, vai arī nekārtībām un konfliktiem. Pēc Obamas vārdiem, jebkādai efektīvai drošības sistēmai Āzijā ir jābalstās nevis uz ietekmes sfērām, piespiešanu vai iebiedēšanu, kad lielākās valstis apceļ mazākās, bet gan uz aliansēm, kas sniegtu drošību visām iesaistītajām pusēm, ganatētu starptautisko tiesību un normu ievērošanu un nodrošinātu dažādu strīdu atrisināšanu mierīgā ceļā.
Savā uzrunā Obama skaidri nenosauca vārdā Ķīnu, taču norādīja uz dažādiem teritoriāliem konfliktiem Austrumķīnas jūrā. Ķīna gan pieminēta arī kā pozitīvs piemērs. Obama īpaši slavējis nesen ASV un ķīnas panākto vienošanos par kaitīgo izmešu apjomu samazināšanu klimata pārmaiņu panākšanai. ASV prezidents norādījis, ka, ja šajā jautājumā var vienoties Ķīna un Savienotās Valstis, tad to var arī pārējā pasaule.
Tikšanās organizatore Austrālija un tās premjerministrs Tonijs Ebots ir mēģinājis panākt, lai klimata diskusijas samita laikā neatrastos uzmanības centrā. Kā norāda BBC, kopš Ebota stāšanās amatā ir ievērojami samazināt oglekļa emisiju nodoklis, kā arī par 70 procentiem samazinājušās investīcijas atjaunojamā enerģijā. Lai protestētu pret šādu politiku, šodien aptuveni 200-t aktīvistu vienā no pludmalēm ieraka savas galvas smiltīs.
Liela daļa samita uzmanības ir pievērsta kādai citai personai un kādam citam jautājumam, proti, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un pašreizējam konfliktam Ukrainas austrumos. Kā ziņo aģentūra "Frāns Press", Vladimira Putina klātbūtne esot uzņemta visai vēsi, Rietumvalstīm apsūdzot Krieviju par Malaizijas aviolīniju pasažieru lainera notriekšanu šī gada jūlijā Ukrainā. Britu premjers Deivids kamerons izteicies, ka Krievijai ir jāpārstāj terorizēt Ukrainu, savukārt Austrālijas premjers Tonijs Ebots apsūdzējis Putinu mēģinājumos atjaunot zudušo carisma slavu. Arī ASV prezidents Obama uzsvēris, ka Krievijas darbības Ukrainā rada daudus visai pasaulei. No savas puses Putins vēl pirms samita apsūdzējis G20 dalībvalstis par sankciju ieviešanu pret Krieviju, paziņojot, ka šāda rīcība pārkāpj pašas grupas principus. Vienlaicīgi viņš gan atzinis, ka šo jautājumu samita laikā aktualizēt neplāno.
