Meksikas galvaspilsētā Mehiko ir noslēgusies pasaules 20 ekonomiski attīstītāko valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju tikšanās. Tās laikā liela uzmanība pievērsta situācijai Eiropas Savienībā, kā arī diskutēts par iespējamo Starptautiskā Valūtas fonda ieguldījuma palielināšanu eirozonas glābšanas fondā. Sanāksmes dalībnieki solījuši turpināt diskusijas šajā jautājumā un par turpmākajiem lēmumiem varētu spriest nākamajā mēnesī. Tikmēr Vācijā šodien gaidāms balsojums par palīdzības piešķiršanu grūtībās nonākušajai Grieķijai.
G20 līderu tikšanās noslēgumā pieņemtajā paziņojumā norādīts, ka kopš iepriekšējās tikšanās visā pasaulē ir īstenota politika, kas ir novedusi pie pakāpeniskas globālās ekonomikas atlabšanas un saspīlējuma mazināšanās globālajos finanšu tirgos. Daudzās no attīstītajām valstīm ekonomiskā izaugsme ir bijusi vājāka, bet augošajās ekonomikās rezultāti ir salīdzinoši labāki. Lai arī Eiropas valstīs ir panākts ievērojams progress, izaugsmes prognozes ir diezgan piesardzīgas un joprojām pastāv augsts riska līmenis.
Sanāksmes dalībnieki norāda, ka Kannu tikšanās laikā līderi bija aicinājuši pārskatīt Starptautiskā Valūtas fonda resursu pietiekamību. Tiek norādīts, ka eirozonas valstis ir solījušas jau martā pārskatīt savu atbalsta mehānismu spēku, un tikai pēc tam pasaules lielvalstis būs gatavas runāt par papildus resursu piesaistīšanu Starptautiskajam Valūtas fondam. Uz to šodien norādīja arī Eiropas Savienības monetāro lietu komisārs Oli Rēns:
"Eiropas līderi nākamā mēneša laikā pārskatīs Eiropas Savienības finansiālās stabilitātes fonda un Eiropas stabilitātes mehānisma aizdošanas iespējas un kapacitāti. Un es ticu šo mehānismu spējai nākotnē novērst satraukumu finanšu tirgos. Es arī ceru, ka jau šajā pavasarī Starptautiskais Valūtas fonds palielinās savu resursu ieguldījumu un vienošanās tiks panākta Valūtas fonda sapulcē Aprīlī, Vašingtonā. Kāpēc? Jo mums ir nepieciešama globāla rīcība, lai vēl vairāk nodrošinātu stabilizāciju un ekonomisko atveseļošanos. Pretējā gadījumā, krīzes eskalācija ietekmēs visus reģionus."
Pašlaik eirozonas glābšanas fonds ir 500 miljardu eiro liels, taču pastāv bažas, ka ar šo finansējumu būs par maz, lai glābtu no bankrota vislielākajās grūtībās nonākušās valstis. Ja abus finansiālās palīdzības fondus apvienotu, šis apjoms jau būtu 750 miljardi eiro. Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagārda norādījusi, ka Valūtas fondam būtu nepieciešami vēl aptuveni 500 miljardi dolāru. Eirozonas valstis jau decembrī vienojās SVF piešķirt 150 miljardus eiro lielu aizdevumu, taču valstis ārpus bloka, tostarp ASV, Lielbritānija, Japāna un Ķīna, G20 sanāksmē uzstāja, lai eirozona pirmā palielina savu palīdzības fondu. Eiropas Savienības prezidējošās valsts Dānijas finanšu ministre Margarēte vestāgere paziņojusi, ka Eiropa pašlaik jau savu mājasdarbu pilda:
"Mums ir nepieciešams virzīties pa paralēliem ceļiem - gan reģionālā līmenī, tas ir Eiropā, gan globāli. Es domāju, ka arī G20 sanāksmes dalībnieki ļoti labi apzinās, ka ir nepieciešams pārvērtēt arī globālos krīzes aizsargmūrus. Un mēs ceram, ka šāda vienošanās tiks panākta aprīlī. Tāpat es esmu pārliecināta, ka šis ir ļoti aktuāls jautājums, kuru nepieciešams atrisināt pēc iespējas ātrāk."
Bet, tikmēr šodien Eiropas uzmanības centrā ir Vācija, kas, kā lielākais aizdevējs, šodien spriedīs par 130 miljardu eiro lielās finansiālās palīdzības piešķiršanu Grieķijai. Vācijas Bundestāga balsojumā šodien plānots pieņemt rezolūciju, nevis likumu, kas apstiprinātu apņēmību piekrist aizdevuma programmai. Tas tāpēc, ka tehniski šāds līgums līdz galam joprojām nav noslēgts. Un, kā norādījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, patieso palīdzības apjomu, ko nāksies piešķirt Grieķijai tuvāko trīs gadu laikā, pagaidām vēl nav iespējams noteikt.
