"Frontex" ir pirms 11 gadiem dibināta ES aģentūra robežsardzes koordinēšanai. Tās galvenā mītne atrodas Varšavā. Lai arī sākotnēji "Frontex" stagnēja, bēgļu krīze ir pierādījusi nepieciešamību pēc aģentūras, tāpēc tās budžets attiecīgi palielināts. Taču aģentūrai pašai nav savu robežsargu un tehnikas - visai negribīgi dod dalībvalstis.
"Mēs pieprasījām vairāk nekā 770 robežsargus, bet uz šo brīdi mums ir tikai 440. Mums ir vajadzīgi arī trūkstošie, it īpaši, lai palīdzētu migrantu reģistrācijā un identifikācijā Grieķijā," saka "Frontex" pārstāve Eva Monkura.
No Latvijas šogad "Frontex" operācijās piedalījušies vairāk nekā 200 robežsargi un 12 tehnikas vienības.
"Frontex" piedalās gan meklēšanas un glābšanas operāciju koordinēšanā Vidusjūrā, gan patvēruma meklētāju reģistrēšanā. Te strādā pirkstu nospiedumu noņēmēji, dokumentu eksperti, kam jāatpazīst, piemēram, viltotas Sīrijas pases, gan tā saucamie skrīneri - eksperti, kas jānosaka bēgļa nacionalitāte, vai viņš, piemēram, runā arābiski ar Sīrijas akcentu.
"Frontex" min, ka šogad bijuši 1,2 miljoni šādu robežšķērsošanas gadījumu, tomēr daļa šo cilvēku uzskaitīti dubultā - šķērsojot Grieķijas un tad otro reizi, piemēram, Ungārijas robežu. Reālais patvēruma meklētāju skaits, kas šogad ieradies, nepārsniedz miljonu - tie ir ap 800 tūkstošiem.
"Robežu kontrole nav robežu drošība. Robežu kontrole nozīmē zināt, kurš šķērso robežu. Katrai personai, kas ierodas Eiropas Savienībā, ir tiesības pieprasīt starptautisko aizsardzību. Un tas var notikt tikai uz sauszemes. Tāpēc nevienam uz jūras netiek atteikts," norāda "Frontex" pārstāve Eva Monkura.
Tas nozīmē, ka tie, kas nepamatoti cerējuši, ka "Frontex" neielaidīs Eiropā nevienu patvēruma meklētāju, ir vīlušies.
"Es vērtēju slikti. Cerības, ko lika uz "Frontex", bija citas. Eiropas Parlaments un Eiropas Savienība cerēja, ka nodarbosies ne tikai ar monitoringu vai atskaišu rakstīšanu, bet reāli kontrolēs Eiropas dienvidu robežas," pauž Andrejs Mamikins, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts ("Saskaņa").
Tiesa gan, pašas dalībvalstis "Frontex" šādas pilnvaras nav iedevušas. Tās var doties palīgā tikai pēc dalībvalsts lūguma, kas var būt gan konstitūcijas, gan citu iemeslu apgrūtināts lēmums. Piemēram, Grieķija "Frontex" palīdzību palūdza tikai pagājušajā nedēļā pēc draudiem tikt izmestai no Šengenas zonas. Un tieši šis apdraudējums Šengenas zonai liek arvien aktīvāk izskanēt aicinājumiem pēc vienotas ES robežsardzes, iespējams, uz "Frontex" bāzes.
"Es uzskatu, ka Eiropai ir jāiet uz kopējas robežapsardzes veidošanu. Vai būs politisks atbalsts? Parlamentā - jā," uzsver EP deputāte Sandra Kalniete ("Vienotība").
Tomēr ne visi Eiropā ir gatavi iet tik tālu un veidot vienotu ES robežsardzi, jo tas nozīmētu uzticēt savas robežas sargāšanu citiem. Tāpec "Frontex" ir vissvarīgākais rīks ES ārējās robežās sargāšanai.
