Ir arī vēl viens faktors, kas padara šo vietu īpašu. Te galvenokārt darbojas migranti. Salona īpašnieks stāsta, ka tad, kad iedomājies atvērt salonu, pats taisījās kļūt par bārddzini. „Es aizbraucu uz Londonu, izgāju tur kursus, bet tā bija totāla katastrofa. Es veicu septiņus iegriezumus katram cilvēkam. Un tā es nolēmu atrast tādus, kas zina, kā tas ir jādara,” norāda salona īpašnieks Kazimirs Norkus.
Tad sākās speciālistu meklēšana, kas nebija īpaši veiksmīga, jo ir jāstrādā ar šo skuvekli. „Viens vīrietis, kas strādāja šeit agrāk, pirms trīs gadiem redzēja, kā es veidoju matus un dzinu bārdas Ruklas bēgļu cetnrā, es tur dzīvoju. Viņš teica, ka varbūt palīdzēs man atrast darbu Viļņā. Uzzvanīja priekšniekam, tad priekšnieks teica – brauc uz Viļņu. Bet man vēl vajadzēja dabūt sertifikātu Kauņā, pabeigt kursu. Pēc četriem mēnešiem atbraucu. Bija piektdiena. Man parādīja šo krēslu. Pēc divām nedēļām pieņēma darbā,” saka Suleimans, kurš Lietuvā ieradās no Eritrejas caur Maltu.
Pirmo bārddzini Kazimirs atrada bēgļu centrā. Tieši šis vīrietis uzrunāja arī Suleimanu, kas strādā nu jau trīs gadus.
Cits salona darbinieks ir Halavs no Turcijas, kurš ar klientu spēj sarunāties tekošā lietuviešu valodā.
Kazimiram ir arī otrs salons un tur darbu sāks bēglis no Irākas, kas pērn Eiropas Savienības programmas ietvaros ieceļoja Lietuvā. Darbā viņš jau ir pieņemts, un ar ģimeni pārcelsies uz Viļņu. Te būs iespēja parunāt arābu valodā, daudzi klienti ir no Tuvajiem Austrumiem. Arī ar lietuviešiem darba netrūkst.
Pirms kāda laika Lietuvā notika vīriešu modes nedēļa, vienas kolekcijas prezentācijā piedalījās tikai bārdaini apģērbu demonstrētāji. Taču, kā atzīstas administrators, Eiropā bārdu mode iet mazumā, taču bārddziņi noder visos laikos.
