Pētījuma autori, vizualizējot gūtos secinājumus, demokrātijas sargu lomā attēlojuši Vāciju, Lielbritāniju, Franciju, bet ASV savu vairogu nometušas zemē un Donalds Tramps maliņā tvīto. Kā norāda pētījuma autori,
tieši ASV novirzīšanās no demokrātijas čempiona lomas ir viens no iemesliem tik sliktajiem radītājiem.
Demokrātijas pasliktināšanās vienā valstī apdraud saiknes ar citām, jo valstis ir vienotas dažādās aliansēs.
Pētījuma secinājumi kopumā tādēļ nav iepriecinoši. Tika vērtētas tādas politiskās un pilsoniskās tiesības kā brīvas vēlēšanas, preses brīvība un minoritāšu tiesības, piedzīvojušas uzbrukumus.
2017.gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš 71 valstij reitings samazinājies un tikai 35 valstīm tas uzlabojies.
Rekordiste reitinga kritumā ir Turcija, kas no daļēji brīvas kļuvusi par pilnīgi nebrīvu, zaudējot sešus punktus.
Pēdējo trīs gadu laikā tās reitings piedzīvojis visstraujāko kritumu. Te var ņemt vērā gan veiktās tīrīšanas pēc apvērsuma mēģinājuma, vēršanos pret kurdu minoritāti un prezidentam netīkamajiem žurnālistiem.
Kopumā Tuvos Austrumos, kur šonedēļ vairākas valstis atzīmēja gadadienu Arābu pavasarim, kas iedvesa cerības par demokrātijas uzlabošanos, situācija nav būtiski mainījusies. Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā par brīvām atzītas tikai Izraēla un Tunisija.
Eiropas Savienībā visvairāk reitings krities Ungārijai un Polijai. Katrai zaudējusi četrus punktus. Tas nav pārsteigums, jo šīs valstis aizvien vairāk konfliktē ar Eiropas Savienību. Tās apsūdzētas par slīgšanu dziļākā autoritārismā, mediju ietekmēšanu un par nevēlēšanos uzņemt bēgļus.
Šķietami spēcīgās nācijas nav būtiski kritušās kopējā reitingā, tomēr pētījuma autori izcēluši, ka tās nomoka iekšējas problēmas – sociāla, ekonomiska un politiska šķelšanās, bēgļu pieplūdums un terorakti. Tas savukārt slavas saulītē pacēlis populistus, kas vājinājis tradicionālās partijas. Tā, piemēram, eiroskeptiķu partijas guva panākumus vēlēšanās Francijā, Nīderlandē, Vācijā un Austrijā. Abas šīs valstis arī zaudējušas pa punktam.
Tikmēr starp Baltijas valstīm Latvija ierindojas viszemāk. Lai gan kopējais vērtējums gada laikā nav mainījies,
Latvijā politiskās tiesības kā atsevišķa sadaļa novērtēta zemāk nekā iepriekš.
Tas tiek skaidrots ar valdības vājo reakciju uz “oligarhu sarunām”. Taču rezultāts uz pasaules fona ir labs – iegūti 87 punkti no kopumā simt.
Viens no apbēdinošākajiem secinājumiem nākotnei – jaunieši, iespējams, zaudē ticību demokrātijas projektam. Tā kā šī paaudze nav piedzīvojusi cīņu pret fašismu un komunismu, tā kļūstot apātiska, apgalvo pētījuma autori.
Taču kopumā vienādojums ir pozitīvs. Vairāk pasaules iedzīvotāju aizvien dzīvo brīvās valstīs: 39% dzīvo brīvās, 24% daļēji brīvās, bet 37% nebrīvās valstīs.
