Panorāma

Panorāma

Panorāma

Lambergu ģimene no audžuģimenes kļūst par adoptētājiem

Francūziete uzrakstījusi grāmatu par latviešu identitāti

Franču zinātniece pētījusi latviskās identitātes veidošanos

Latviskā identitāte ir neparasts un aizraujošs veidojums, kas licis ieinteresēties par tās tapšanu pat citu valstu pētniekiem. Franču zinātniece Suzanna Puršjē-Plasro pievērsusies tam, kā arhitektūra, glezniecība, bet it īpaši lietišķā māksla kļuva par darbarīku latviešu identitātes veidošanā. Pagājuša gadsimta sākumā esošo multikulturālo identitāti tā līdz 1940.gadam spējusi pārveidot par uzsvērti tautiski latvisku. Vai šī latviskā identitāte atkal ir pārmaiņu priekšā?

Francūziete Suzanna Puršjē-Plasro uzrakstījusi pētījumu par to, kā kultūra un māksla veidojusi latviešu identitāti 35 gadu garumā no 1905.gada līdz Otrajam pasaules karam. Tas lasāms angļu un franču valodās. Satiekam pētnieci viņas dzīvokli Parīzē, kur ir vairāk grāmatu par Baltiju nekā vienā otrā latvieša dzīvoklī. Viņa pat mācījusies latviešu valodu, tomēr mūsu sarunai ērtāka ir angļu valoda.

Kas jūs kā franču pētnieci mudināja pētīt latviešu identitāti?

- Es domāju, ka man latviešu identitāti bija visgrūtāk saprast.

Kāpēc?

- Ja jūs to salīdzināt ar pārējām divām Baltijas valstīm, tad redzams, ka tām ir daudz acīmredzamāka  identitāte. Lietuvai tā ir bijusi Lietuva daudzus gadsimtus. Ja domājat par Igauniju – protams, tā nav bijusi neatkarīga valsts pirms 1918.gada, bet tās provinču vēsture ir bijusi kopīga visu laiku. Bet Latviju veidoja dažādi reģioni, kas katrs piedzīvojis atšķirīgu vēsturi gadsimtu gaitā. Latvijai tas bija daudz grūtāks uzdevums, jo tai nebija vienotas pagātnes, pret kuras plecu atspiesties.

Vai varam teikt, ka latviešu identitāte ir mākslīgi konstruēta?

- Tā ir savā veidā izgudrota. Bet tā ir izgudrota, balstoties uz pamata, kas eksistēja. Dainas spēlēja svarīgu lomu, tāpat arī valoda. Tas mazliet atgādina Ameriku – kopīgo vajadzēja veidot.

Cik svarīga bija māksla un kultūra latviešu identitātes veidošanā?

- Nākot no praktiski jebkādu liecību trūkuma par latviešu artikulētu kultūru līdz pārliecinošai kultūrai, kas pat met ēnu uz pārējām kultūrām valstī. 

Vai mums ir izdevies izmantot šos 35 gadus latviskās identitātes veidošanai vai kaut ko tagad tomēr esam zaudējuši?

- Tā nav tik spēcīga kā agrāk, jo mūsdienās - modernizācijas un eiropeizācijas laikā -  ir ļoti grūti būt tik latviski fokusētiem. Un iespējams, ka tas pat ir labi, jo valsts bagātību veido tās multikulturālās identitātes.

Vai jums kā francūzietei, kas raksta par latviešu identitāti, liekas – mūsu identitātēm – franču un latviešu – ir kopīgs vispār kaut kas?

- Nu, mēs vispirms jau esam eiropieši. Un tā ir ļoti svarīga lieta. Mūsdienās mēs domājam Eiropas kategorijās. Bet, ja atgriežamies pie sarunas par mākslas jomu – tad kultūras atsauces tajās ir īstenībā tādas pašas – mēs piederam vienai un tai pašai pasaulei. 

Paldies par sarunu!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti