Francijas valdība nav gatava pieņemt «Brexit» vienošanos «par katru cenu»

Eiropas Savienība (ES) vēlas panākt tirdzniecības vienošanos ar Lielbritāniju, bet ne par katru cenu. Tādu nostāju pauda jaunais Francijas Eiropas lietu ministrs Klemāns Bons. Šonedēļ Londonā turpinājās sarunas starp ES un Lielbritānijas pārstāvjiem. Tomēr progress līdz šim ir bijis gauss, jo neviena no pusēm nevēlas piekāpties būtiskākajos jautājumos.

Francijas valdība nav gatava pieņemt «Brexit» vienošanos «par katru cenu»Artjoms Konohovs

    Tirdzniecības sarunās starp Lielbritāniju un ES divi jautājumi ir ārkārtīgi sarežģīti. Runa ir par godīgu konkurenci un zvejniecību. Aizvadītās nedēļas beigās Londonā tos akcentēja arī Mišels Barnjē, kurš šajās sarunās vada ES delegāciju.

    Barnjē uz Londonu bija devies arī šonedēļ, lai turpinātu diskusijas ar Lielbritānijas sarunvedi Deividu Frostu. Tomēr Eiropas Komisijas (EK) preses sekretāres Ariannas Podestas komentārs par to ir bijis visai īss.

    "Eiropas Savienība turpina konstruktīvi iesaistīties šajās diskusijās saskaņā ar mandātu, ko ir devušas tās dalībvalstis un Eiropas Parlaments. Varu tikai piebilst, ka nākamā sarunu kārta notiks Briselē, sākot no 17. augusta. Sarunvežu komandas turpinās savstarpējo saziņu tuvāko dienu laikā," informēja Podesta.

    Francija ir viena no valstīm, kurai ir ārkārtīgi būtiski saglabāt pieeju Lielbritānijas ūdeņiem. To neslēpj arī jaunais Francijas Eiropas lietu ministrs Klemāns Bons. Viņš ir paziņojis, ka

    jautājumā par zvejniecību Francija būšot nelokāma.

    Tomēr ministrs atzina, ka gadījumā, ja Lielbritānija un ES līdz šā gada beigām nespēs vienoties par tirdzniecības attiecību modeli, Francijai nāksies sniegt finansiālo palīdzību saviem zvejniekiem.

    Savukārt Barnjē piektdien ir paziņojis, ka Lielbritānija sarunās vēlas gandrīz pilnībā izslēgt ES valstu zvejas kuģus no saviem ūdeņiem. Tā esot nepieņemama prasība. 

    Ne mazāk sarežģīts ir arī jautājums par godīgu konkurenci. Amatpersonas Londonā kategoriski atsakās oficiāli apsolīt, ka arī turpmāk Lielbritānija saglabās tikpat augstus vides aizsardzības, darba tiesību un citus standartus. Viņi uzskata šādu Eiropas prasību par pārspīlētu. Bet ES nevēlas pieļaut, lai tik liela valsts tās tuvumā sāktu izmantot savu jauniegūto brīvību, lai negodīgi konkurētu, piemēram  sniedzot aktīvu valsts atbalstu saviem uzņēmumiem.

    ES valstu līderi ir vienojušies arī par 5 miljardu eiro rezervēšanu, lai segtu neparedzētas negatīvās "Brexit" sekas dažādās tautsaimniecības jomās.

    KONTEKSTS:

    Lielbritānija 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attieksies visi ES noteikumi.

    ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.

    2020. gada pavasarī jaunus sarežģījumus sarunās ienesa Covid-19 krīze, kas skar visu Eiropu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti