Panorāma

Doneckas administrācijas vadītājs: Apšaudes notiek dienā un naktī

Panorāma

Panorāma

Eiropas līderi varētu apmeklēt Kijivu

Francijas, Vācijas un Itālijas līderi šomēnes varētu apmeklēt Kijivu

Turpinoties smagām kaujām Ukrainas austrumos, vācu laikraksts "Bild am Sonntag" vēsta, ka Vācijas, Francijas un Itālijas līderi šomēnes varētu apmeklēt Kijivu. Vēl sestdien Kijivu apmeklēja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, kas apliecināja, ka nākamnedēļ EK pabeigs darbu pie viedokļa par to, vai Ukrainai būtu jākļūst par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsti. Tikmēr viens no ukraiņu militārajiem ekspertiem izteicies, ka karš Ukrainā var ieilgt un turpināties arī 2023. gadā. 

Francijas, Vācijas un Itālijas līderi šomēnes varētu apmeklēt Kijivu
00:00 / 03:23
Lejuplādēt

Kā vēsta laikraksts "Bild am Sonntag", atsaucoties uz avotiem Vācijas un Francijas valdībās, Vācijas kanclers Olafs Šolcs plāno doties uz Ukrainu kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Itālijas premjerministru Mario Dragi. Vācijas valdības pārstāvis sakariem ar presi nekomentēja informāciju, kas "Bild" tīmekļa vietnē parādījusies sestdienas vakarā. 

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma daudzi līderi apmeklējuši Kijivu, lai paustu solidaritāti valstij, pret kuru Krievija izvērsusi pilna mēroga karu. 

Taču Šolcs līdz šim teicis, ka apmeklēs Ukrainu vienīgi tad, ja šāda vizīte kalpotu kādam konkrētam mērķim. 

Vēl sestdien Kijivu apmeklēja EK prezidente Leiena, kas apliecināja, ka nākamnedēļ Komisija pabeigs darbu pie viedokļa par to, vai Ukrainai būtu jākļūst par ES kandidātvalsti.

EK prezidente Urzula fon der Leiena vizītē Kijivā.

“Kā zināms, Komisija šobrīd gatavo tā dēvētās rekomendācijas Eiropas Savienības dalībvalstīm. Mēs dienu un nakti esam strādājuši pie šī novērtējuma, un es jums apsolīju aprīlī, dārgais Volodimir, ka mēs nenogurstoši pie tā strādāsim. Šīs diskusijas ļaus mums pabeigt savu novērtējumu līdz nākamās nedēļas beigām,” vizitē Kijivā Ukrainas prezidenta Volodimiram Zelenskim sacīja EK prezidente.

Kā cer Kijiva, ES paziņos, ka Ukraina ir bloka kandidātvalsts, 23. un 24. jūnija samita gaitā. Tādā gadījumā tas notiktu tieši pirms septiņu industriāli attīstītāko jeb G7 valstu samita, kas norisināsies no 26. līdz 28. jūnijam Elmavas pilī, Bavārijas Alpos.

Turpinoties karadarbībai Ukrainas austrumos, smagākās cīņas joprojām norisinās Severodoneckā. Trešdaļu pilsētas joprojām kontrolē Ukrainas spēki. Reģiona gubernators norādījis, ka Ukraina joprojām kontrolē rūpniecības rajonu un ķīmisko rūpnīcu pilsētā, kur simtiem civiliedzīvotāju patveras no nemitīgām Krievijas apšaudēm. 

Pašreizējo situāciju frontēs raksturoja Ukrainas prezidents Zelenskis: „Ukrainas karaspēks pamazām atbrīvo Hersonas apgabala teritoriju. Šodien Tavrijskes ciems ir pievienots mūsu valsts atgriezto apdzīvoto vietu sarakstam. Zināmi panākumi ir arī Zaporižjas reģionā. Severodoneckā turpinās sīvas ielu kaujas. Es lepojos ar visiem mūsu aizstāvjiem, kuri jau daudzas nedēļas spēja apturēt šo naidīgo cilvēku, šo okupantu virzību uz priekšu un uzturēt mūsu aizsardzību spēcīgu.”

Ukraiņu militārais eksperts Olehs Ždanovs izteicies, ka karadarbības aktīvā fāze var turpināties arī 2023. gadā un šādu iespēju nevarot izslēgt. 

Viņaprāt, karš ziemas sākumā un pavasarī var pārvērsties par pozicionālu. Un, lai gan ziemā karadarbības veikšanā var būt atsevišķi apgrūtinājumi, karš var turpināties. Pēc Ždanova teiktā, par aktīvo kauju beigu laiku varēs orientējoši spriest pēc pāris nedēļām – kad Ukrainā nonāks pirmā lendlīzes ieroču partija. 

Savukārt Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direkcijas pārstāvis Vadims Skibitskis norādījis, ka Krievijai ir 120 dienu kara plāns Ukrainā, un plāna turpmākās korekcijas būs atkarīgas no veiksmēm vai neveiksmēm austrumos.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt