Intriga par to, kā beigsies Vācijas un Francijas jaunā miera iniciatīva Ukrainas austrumu konflikta atrisināšanai, saglabājas. Ar lielu nepacietību tika gaidīta Angelas Merkeles, Fransuā Olanda, Vladimira Putina un Petro Porošenko šīsdienas telefonsaruna par pēdējo dienu laikā izskanējušajiem piedāvājumiem gan Kijevā, gan Maskavā. Tomēr valstu līderi vienojušies, ka būs nepieciešama vēl viena tikšanās Normandijas formātā un tā tagad ieplānota nākamajā trešdienā, 11.februārī, Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā.
Kā teikts svētdien, 8.februārī, izplatītajā paziņojumā, šīsdienas sarunu laikā puses esot sasniegušas progresu jautājumā par nepieciešamajiem pasākumiem Minskas vienošanos ieviešanai. Tāpat panākta vienošanās, ka četru valstu ārlietu ministriju eksperti pirmdien, 9.februārī, pulcēsies uz konsultācijām Berlīnē, bet 10.februārī notiks trīspusējās kontaktgrupas tikšanās. Pēc šādām diskusijām esot lielas cerības, ka jau 11.februārī pusēm izdosies panākt vienošanos par tūlītēju un beznosacījumu uguns pārtraukšanu abās frontes pusēs. Vismaz šādu cerību paudusi Ukrainas puse.
Iepriekš izskanējušās ziņas par to, ka sarunu laikā varētu tikt prasīta lielāka autonomija daļai Donbasa reģiona, komentējis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Viņš norādījis, ka jautājumi par valsts federalizāciju prasīs izmaiņas konstitūcijā un tam būs nepieciešams rīkot referendumu. Porošenko arī paudis pārliecību - ja referendumā tiks uzdoti jautājumi par federalizāciju vai valsts valodu, atbilde viņam jau tagad esot zināma.
Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan paziņojis, ka šādas četrpusējās sarunas būs iespējamas tikai tad, ja atlikušo dienu laikā tiešām izdosies saskaņot pozīcijas par vairākiem iepriekš apspriestajiem jautājumiem. Bet pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas līderis Deniss Pušiļins paudis cerību, ka pusēm tomēr izdosies izstrādāt mehānismus, kā kontrolēt Minskas vai jebkādu citu jauno vienošanos izpildi. Viņš arī izteicies, ka neredz iespējas, kā pilnvērtīgi izkļūt no pašreizējās situācijas, jo Ukrainas valdība nevēloties atrisināt konfliktu mierīgā ceļā, un esot izteikti spēki, kas vēlas tieši bruņotu iznākumu.
Protams, šajā situācijā visai izdevīgās pozīcijās ir Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš izmantojis brīdi un paziņojis, ka Minskā gaidāmā tikšanās tiks pienācīgi noorganizēta. Pēc Lukašenko vārdiem, Doņeckā, Donbasā un Ukrainā nedzīvojot sveši cilvēki, tāpēc arī no savas puses Baltkrievija darīšot visu iespējamo, lai atrastu izeju no pašreizējās ļoti sarežģītās situācijas.
