Kalnu Karabaha
Kalnu Karabaha padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma tā ir “de facto” neatkarīga armēņu republika. Kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, taču tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas, neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Dokumentā asi kritizēta Baku sabiedrotā Turcija, tajā arī iekļauts aicinājums izmeklēt iespējamos kara noziegumus un aizstāvēt armēņu civiliedzīvotājus. Autori uzsvēra, ka Francija bija pirmā valsts pasaulē, kas pirms divdesmit gadiem atzina genocīdu pret armēņiem un negrasās mainīt nostāju.
Tikmēr Azerbaidžānas varas iestādes informēja, ka tās armija iegājusi otrajā no trim Kalnu Karabahas rajoniem, kas armēņu spēkiem jānodod tās kontrolē. To paredz noslēgtā vienošanās par karadarbības izbeigšanu.
Baku arī gatavojoties izmeklēt kara noziegumus, ko sešu nedēļu ilgās karadarbības laikā Kalnu Karabahā pastrādājuši gan armēņu, gan Azerbaidžānas spēki.
KONTEKSTS:
Šā gada 27. septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevies atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, taču to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
Pamiera vienošanās paredz, ka tagad armēņi Azerbaidžānas kontrolē atgriezīs trīs Kalnu Karabahai pieguļošus rajonus.
