Panorāma

21. gadsimta «Panorāma»

Panorāma

Brīdina par nepamatotu piedāvājumu «ABLV Bank» kreditoriem

Francijas senātā konference par Baltijas simtgadi

Francijas Senāta fokusā – Baltijas valstis un to simtgade

Latvijas simtgade ir lieliska iespēja atgādināt par Latvijas sarežģīto tapšanu arī citu valstu politiķiem un viedokļu veidotājiem. Francijas parlamentā tikko noslēgusies konference, kas veltīta Baltijas simtgadei un to vietai Eiropā.

Luksemburgas pilī, kas 17.gadsimtā celta kā Marijas Mediči rezidence, tagad mājo Francijas Senāts - parlamenta augšpalāta. Un otrdien, 20.martā, Francijas Senātā galvenā tēma bija Baltijas valstis.

"Visas Baltijas valstis var būt ļoti laimīgas, ka tāds pasākums šeit notiek. Iedomājieties –  pirms 50 gadiem kas Rietumos zināja, ka tādas Baltijas valstis vispār eksistē?" sprieda bijušais Igaunijas premjerministrs un bijušais Eiropas Komisijas viceprezidents Sīms Kallass.

Uz Senāta rīkoto konferenci par Baltijas valsti simtgadi atnākuši gan Parīzē dzīvojošie baltieši, diplomāti, gan arī seši Francijas deputāti. No Latvijas parlamenta deputātu grupas sadarbībai ar Franciju, kurā ir 23 deputāti – uz šo konferenci ieradies viens.

"Mūsu valsts, sākot no ģenerāļa de Golla, nav atzinusi Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aneksiju, ko veica Padomu Savienība.

Un vēl – mūsu valsts vairāk nekā 50 gadus nosargāja zeltu, ko jūsu trīs valstis mums bija uzticējušas," akcentēja Francijas Senāta prezidents Žerārs Laršērs.

Konferences pirmā daļa bija veltīta Baltijas valstu vēsturei, pie tam tādā interpretācijā, kas skolā savulaik mācīto parādīja citā kontekstā.

"Igaunija un Latvija kopš 13.gadsimta ir bijušas okupētas. No 13.gadsimta līdz 20.gadsimta sākumam tās bija daļa no kādas impērijas, un vienmēr bija iespēja, ka šīs tautas izzudīs, ja tiks rusificētas vai ģermanizētas.

Visu šo trīs valstu izveide bija zināms pārsteigums un arī neliela veiksmes daļa.

Ja Krievijas impērija būtu efektīvāka un būtu sākusi rusifikāciju agrāk – tad mēs nezinām – kādas būtu sekas," atzina Viļņas Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta direktors Ramūns Vilpišausks.

"Es teiktu, ka līdz šim esam savas kārtis izspēlējuši pareizi. Šobrīd varam teikt, ka esam daļa no Eiropas impērijas. Skaidrs, ka Eiropas Savienība nav tipiska impērija – tā ir metafora. Tā stiprina dalībvalstu suverenitāti, tomēr tā ir impērija tādā nozīmē, ka ir vienots kopējais tirgus, ir multikulturāls un multilingvāls ansamblis. Un savā ziņā Igaunijas stāsta nākotne notiek Eiropas impērijas ietvaros," piebilda Tallinas Universitātes kultūras vēstures profesors Mareks Tamms.

Konferences otrajā daļā tika runāts par Baltijas valstu lomu nākotnē.

"Ir tādas lietas, kas nav mūsu rokās, bet mums ir jābūt gataviem, lai mēs izmantotu izdevību tādā brīdī, kad ir mūsu rokās, vēsturi mainīt.

Es domāju, ka tā ir galvenā mācība, ko mēs gan no savas, gan savu kaimiņu, gan visas Eiropas vēstures varam paturēt. Būt gataviem brīdim, kad ir iespējams kaut ko panākt," sacīja bijusī Latvijas Valsts prezidente un Madrides kluba prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Vīķes-Freibergas uzstāšanās izraisīja vislielāko interesi – viņa, ironiski runājot par Baltijas valstu pienesumu Eiropai, spēja rast publikai negaidītus salīdzinājumus un references ar pašas Francijas vēsturi un kultūru.

"Mēs bieži runājam par Eiropu kā par projektu – par tādu kā vilcienu, kurā jāiekāpj. Lokomotīve vai dzinējs ir Francija un Vācija. Francija ar savām idejām, Vācija apmaksā rēķinus. Skandināvi pašapmierināti un komfortabli brauc pirmajā klasē, Baltijas valstis dzied – jo tas ir viss, ko viņi zina, kā darīt. Un citi – vienkārši nāk un iet, kā vēlas. Un šis vilciens dodas uz saulaino nākotni. Vai mēs varam izmērīt, piemēram, katra Francijas reģiona devumu Francijas varenībai? Es domāju, Korsika pirmā pieteiktos – mēs jums devām Napoleonu, ko vēl jūs gribat?" sprieda Vīķe-Freiberga.

Tāpēc Baltijas valstu – lai arī tās ir trīs mazas valstis  – devumu Eiropas varenībai nevajagot novērtēt par zemu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti