Sadaļas Sadaļas

Pasaules panorāma

G. Landberģis: ES ir jābūt stratēģijai sarunām ar autoritāriem režīmiem

Pasaules panorāma

Ķīnas un ASV viedokļu sadursmes un atbalss Eiropā

ASV kritizētais multikulturālisms kļūst arvien aktuālāks Francijā

Francijas sabiedrībā saasinās diskusijas par islāmu un multikulturālismu

“Brīvība, vienlīdzība, brālība”: ar šādu lozungu Francija jau izsenis centusies pamatot, ka franču sabiedrībā visi cilvēki ir vienlīdzīgi un netiek šķiroti pēc reliģijas, rases, dzimuma vai etniskās piederības. Taču pēdējā laikā frančiem arvien vairāk nākas diskutēt par multikulturālisma priekšrocībām un trūkumiem. Daudziem šķiet, ka tā ir mākslīgi radīta problēma, kas tiek importēta no ASV.

ĪSUMĀ:

  • Francijas parlamentā apstiprināts likumprojekts cīņai pret islāma ekstrēmismu.
  • Politologi atzīst, ka Francijas sabiedrība nav viengabalaina.
  • Oficiāli nekāda statistika par rasi un reliģiju netiek apkopota.
  • Francijā ienāk ASV aktuālās sociālās teorijas.
  • Vecākā paaudze raizējas par amerikāņu kultūras uzsūkšanu.

Francijas parlamentā apstiprināts likumprojekts cīņai pret islāma ekstrēmismu, kas izraisījis viedokļu vētru sabiedrībā. Likumprojekts pieņemts pēc tam, kad Francijas policija arestēja vairākus vīriešus par draudiem nogalināt 16 gadus vecu jaunieti, kura internetā islāmu bija nosaukusi par muļķīgu.

No vienas puses, Francijas amatpersonas jau gadiem runā par cīņu ar terorismu un islāma ekstrēmismu, no otras – tieši pēdējā gada laikā šī un vēl vairākas jūtīgas tēmas izraisījušas īstu spriedzi. Turklāt daļa franču ir cieši pārliecināti, ka vēsmas nāk no Amerikas.

Importa teorijas

Masveida protesti pret rasismu, kuri aizsākās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nogalināšanas ASV. #MeToo kustība un ar to saistītās demonstrācijas, kurās tiek pieprasīts rūpīgāk izmeklēt seksuālos noziegumus pret sievietēm. Plašas diskusijas par Francijas sekulārisma modeli un bijušo koloniju imigrantu integrāciju.

Tie ir tikai daži piemēri lieliem notikumiem Francijas sabiedrībā pēdējā gada laikā, kam par iedvesmas avotu kalpojušas sociālās tēmas, kas aktuālas arī pāri okeānam. Francijā arvien vairāk politiķu un ievērojamu intelektuāļu apgalvo, ka ASV sociālās teorijas par rasi, dzimumu un postkoloniālismu apdraud Francijas identitāti un republiku kā tādu.

Tā uzrunā par separātisma draudiem pagājušā gada nogalē izteicās arī Francijas prezidents Emanuels Makrons.

“Kad es redzu noteiktas sociālo zinātņu teorijas, kas pilnībā importētas no Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras es cienu un aizstāvu, bet kuras tiek vienkārši pievienotas mūsējām, sev saku, ka ir jāizdara izvēle,” sprieda Makrons.

Francijas prezidents uzskata, ka frančiem jāpiestrādā pie tā, lai sarunas par islāmu norit Francijas vēstures un kultūras kontekstā, nevis izmantojot amerikāņu pieredzi.

Un viņš nav vienīgais, kurš pievērsies šim tematam.

Asas vārdu cīņas vērojamas arī Francijas akadēmiķu vidū, kur lielākoties vecāka gadagājuma intelektuāļi norāda uz amerikāņu skatupunkta graujošo efektu. Savukārt viņu pretinieki apgalvo, ka no ASV nākušās vēsmas palīdz Francijas sabiedrībai izprast savu daudzveidību.

Sabiedrība nav viengabalaina

“Tie, kuri uzskata, ka šāda politika varētu būt graujoša, skaidro, ka tādas tēmas kā rase, etniskā piederība, dzimums tiek padarītas politiskas. Bet mūsu, franču, politiskā kultūra balstās uz cilvēku apvienošanu,” stāsta Lionas Politikas zinātnes institūta lektors Tjerī Fortēns.

“Francijā cilvēki ir vienlīdzīgi, jo visi tiek uztverti kā pilsoņi. Nav tādu melnādaino, baltādaino, homoseksuālo franču. Ir vienkārši franči, un viss.

Viņiem ir individuālas iezīmes, kuru dēļ viņus nedrīkst stigmatizēt, bet tā nevar būt viņu identitātes centrālā daļa, citādi sabiedrībā notiks šķelšanās.”

Francija jau izsenis sevi pasniegusi kā valsti, kuras pamatā ir kopīga kultūra, pamattiesības un pamatvērtības, piemēram, vienlīdzība un brīvība, noraidot daudzveidību un multikulturālismu. Franči nereti uzskatījuši ASV par izmisušu sabiedrību, kas karo pati ar sevi. Tomēr, apskatot francūžus tuvplānā, kļūst skaidrs, ka arī Francijā nav viengabalaina sabiedrība.

“Mums pat nav oficiālas statistikas par cilvēku etnisko piederību. Identitātes politikas atbalstītāji spekulē ar skaitļiem, sakot, ka Francijā ir kādi 10–15% musulmaņu, bet patiesībā viņiem nav ne jausmas,” spriež Fortēns.

“Francijā mēs neizceļam atsevišķas kopienas. Zinām, ka tās eksistē, bet administratīvi tās neatzīstam. Tiesības ir indivīdiem, nevis kopienām. Piemēram, tā mēs pilnībā asimilējām ebreju kopienu, sakot, ka viņiem būs tiesības kā indivīdiem, bet ne kā kopienai.”

Trīs islāmistu uzbrukumi pagājušā gada rudenī kalpoja kā atgādinājums, ka Francijā terorisms joprojām ir nopietns drauds. Vienlaikus šie gadījumi pievērsa uzmanību islamofobijai, kas, pēc pētnieku domām, sakņojas valsts koloniālajā pieredzē.

Musulmaņu protesti

Francijas parlaments šonedēļ pirmajā lasījumā atbalstīja pretrunīgi vērtēto likumprojektu cīņai pret islāma ekstrēmismu. Valdības un Makrona ieskatā, tas esot nepieciešams sekulārās iekārtas stiprināšanai, bet kritiķi norāda, ka tas ierobežo ticības brīvību.

Jaunais likums paredz stingrākus noteikumus vairākās jomās, sākot no reliģiskās apmācības un beidzot ar poligāmiju un naida runu internetā. Iepriekšējās nedēļas nogalē Parīzē un citās Francijas pilsētās daļa iedzīvotāju pret to aktīvi protestēja.

“Šis likumprojekts kriminalizē vai vismaz padara aizdomīgus visus musulmaņu pilsoņus viņu ticības dēļ.

Tas ir izņēmuma likums šajā republikā, Un tāpēc ir pamatotas bažas par tiesiskumu mūsu valstī. Ja mēs patiešām vēlamies cīnīties pret terorismu, šodien notiekošajam nav nekāda sakara ar šo cīņu, gluži pretēji, tas tikai pasliktinās situāciju, vairos dusmas,” uzskata Francijas musulmaņu demokrātu savienības dibinātājs Nagibs Azerguhs.

Francijas izglītības ministrs Žans Mišels Blankers izteicies, ka Francijas universitātes amerikāņu iespaidā attaisno līdzdalību terorismā, sniedzot intelektuālu pamatojumu viņu darbībām.

Simts ievērojamu akadēmiķu pat parakstīja vēstuli, atbalstot ministru un norādot uz teorijām, kas Francijā ienākušas no Ziemeļamerikas. Bet islāma eksperts Žils Kepels vēstulē norādīja, ka amerikāņu ietekme ir novedusi pie sava veida aizlieguma universitātēs domāt par politiskā islāma fenomenu.

Kepela un viņam līdzīgi domājošo pretinieki gan norāda, ka nevēlēšanās atklāti runāt par rasismu, islamofobiju un citām problēmām ir aizejošo akadēmiķu mēģinājums izlikties, ka Francija tiešām ir vienota sabiedrība.

Opera bez "blackface"

Notikumi, kas agrāk, iespējams, būtu palikuši nemanīti, tagad izraisa plašas debates Francijas sabiedrībā, pateicoties informācijas izplatībai sociālajos tīklos.

Piemēram, Parīzes operas jaunais direktors paziņoja, ka parūpēsies, lai iestādes darbinieku vidū būtu lielāka dažādība un pilnībā likvidēs “blackface” (melnādaina cilvēka attēlošanu ar grima palīdzību) izmantošanu izrādēs.

Operas direktoru pēc šiem izteikumiem asi kritizēja ne tikai galēji labējo spēku līdere Marina Lepēna, bet arī prominentais franču medijs “Le Monde“, skaidrojot, ka jaunā direktora desmit gadu pieredze, strādājot Kanādā, likusi viņam uzsūkt amerikāņu kultūru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt