Gaidāms, ka vēlēšanu otrajā kārtā sociālistu atbalstītāji reģionālajos balsojumos pievienosies centriski labējiem spēkiem, lai sakautu galēji labējos kandidātus.
Balsojumā Francijas vēlētājiem bija jāievēl pārstāvji 101 departamentā jeb apgabalā un tāpēc šajās vēlēšanās dominēja tādi jautājumi kā skolas un labklājība. Vislielāko intrigu šajās vēlēšanās radīja jautājums par to, vai pēc lielisko rezultātu uzrādīšanas pagājušā gada municipālajās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās galēji labējai Nacionālajai frontei ar Marinu Lepēnu vadībā izdosies sasniegt tikpat labus rezultātus un uzvarēt. Sabiedriskās domas aptaujas liecināja, ka arī šajā balsojumā Lepēnas politiskais spēks varētu triumfēt, tādējādi pastiprinot viņas pozīcijas pirms 2017. gadā gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām. Kā pieļauj BBC analītiķis Hjū Skofīlds, Lepēnas stratēģija, izveidojot reģionālo organizāciju tīklu un slēdzot partijas radikālākos atzarus, sāk atmaksāties.
Taču jaunākie aptauju rezultāti liecina, ka Nacionālā fronte ir ierindojusies vien otrajā vietā ar aptuveni 25% balsu, kas gan tāpat ir labāks rādītājs nekā Eiroparlamenta vēlēšanās. Vakar notikušajās vēlēšanās uzvaru ir guvusi bijušā valsts prezidenta Nikolā Sarkozī vadītā konservatīvā „Savienība par tautas kustību” un tās atbalstītāji, kas ieguvuši aptuveni 32% balsu. Savukārt pašreizējā prezidenta Fransuā Olānda Sociālistiskā partija ierindojusies vien trešajā vietā ar 21% balsu.
Sociālistiskās partijas reitingu kritums, kas turpinās jau vairākus gadus, tiek skaidrots ar pašreizējās valdības nespēju cīnīties ar augsto bezdarba līmeni. Taču, kā vakar norādījis sociālistu premjerministrs Manuels Valls, galvenais ir tas, ka pat par spīti augstajiem rezultātiem ir pierādījies, ka Nacionālā fronte nav spēcīgākais politiskais spēks Francijā. Valls arī aicinājis savus vēlētājus balsot vai nu par kreisajiem vai labējiem spēkiem, nepieļaujot galēji labējo nacionālistu nākšanu pie varas.
Marina Lepēna šādus izteikumus uzņēmusi ļoti kritiski, aicinot premjerministru atkāpties no amata. Par spīti, viņasprāt, konservatīvo spēku izvērstajai naida kampaņai pret viņu, Nacionālās frontes līdere vēlēšanu iznākumu nosaukusi par masīvu apliecinājumu tam, ka iedzīvotāji no jauna vēlas atklāt savas brīvības. Lepēna arī aicinājusi sūtīt mājās tos, kuri ir nospieduši Franciju uz ceļiem, un rosinājusi dot vietu jaunai politiskai paaudzei.
Pašreizējie provizoriskie rezultāti liecina, ka 29. martā daudzos no vēlēšanu apgabaliem notiks atkārtots balsojums, kurā jau startēs tikai „Savienība par tautas kustību” un Nacionālā fronte. Komentējot rezultātus, eksprezidents Nikolā Sarkozī jau izteicies, ka tie tikai apliecinot iedzīvotāju vēlmi pēc pārmaiņām un vēlētāju politiskā noskaņojuma pārvirzīšanos uz politisko centru un labējo flangu. Šeit jāpiemin, ka nākamajā balsojumā lielākās partijas varēs mēģināt iegūt mazāko politisko spēku atbalstu, taču, kā norāda aģentūra „France Presse”, Nacionālajai frontei ar sabiedroto meklēšanu var būt diezgan sarežģīti. Sarkozī, savukārt noraidījis iespēju, ka varētu iesaistīties jebkādos vietējos vai nacionāla līmeņa darījumos ar Nacionālo fronti tajos apgabalos, kur vienai vai otrai partijai jācīnās ar popularitāti zaudējušajiem sociālistiem.
Kuri no partiju kandidātiem tiks ievēlēti – tas izšķirsies balsojuma otrajā kārtā nedēļas nogalē. Gaidāms, ka šajā balsojumā labēji centrisko un kreisi centrisko spēku atbalstītāji atbalstīs arī otras partijas kandidātu, lai tikai nepieļautu galēji labējo spēku kandidāta uzvaru. Šādi rīkoties aicinājis arī uzvarējušās Tautas kustības savienības līderis Manuels Valls.
“Šoreiz republikāniskās partijas saglabājušas savas pozīcijas. Šoreiz labējie ekstrēmisti, lai gan jau tā ir pārāk stipri, nekļuva par pirmo partiju Francijā. Par to esmu priecīgs, jo biju apņēmies to panākt. Tagad ar jaunu apņēmību es aicinu visus republikas atbalstītājus nobloķēt galēji labējos nākamajā kārtā!” pauda Valls.
Tikmēr Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna, kas savas partijas rezultātu vēlēšanās atzīst par milzīgu panākumu, uzsver, ka otrajā kārtā vēlētājiem būs iespēja pirmo reizi ievēlēt daudzus kandidātus, kuri nav veidojuši gadu desmitiem Francijā pamīšus realizēto labēji centrisko un kreisi centrisko politiku.
“Nākamajā sestdienā mēs jums piedāvājam iespēju ierakstīt jaunu lappusi Francijas vēsturē. Esiet pietiekami drosmīgi – aizsūtiet mājās tos, kuri Franciju nospieduši uz ceļiem, un atdodiet varu jaunai politiskai paaudzei!” aicināja Lepēna.
Valdošo sociālistu vēsturisko sakāvi un Nacionālās frontes vēsturiskos panākumus analītiķi galvenokārt skaidro ar neatrisinātajām Francijas ekonomiskajām problēmām.
Tiek arī izcelta sociālistu un Tautas kustības savienības politisko ideju stagnācija un iekšējie politiskie ķīviņi, kas atbaidījuši daudzus vēlētājus. Tagad gan abas partijas brīdina par ļoti sarežģītu valsts politisko nākotni, ja pie varas nāks galēji labējie spēki, kas izcēlušies ar Eiropas Savienības, ASV un Francijas imigrācijas politikas kritiku.
