“Pirmkārt, es rudenī atcelšu valstī noteikto ārkārtas stāvokli un atjaunošu Francijas iedzīvotāju brīvības. Tāpēc, ka šīs brīvības ir stipras demokrātijas priekšnoteikums,” sacīja Makrons.
“Atsakoties no tām, mēs dosim pretiniekiem signālu, ka mēs no tām esam gatavi atteikties uz visiem laikiem,” uzsvēra prezidents.
Uzrunājot parlamenta deputātus, Makrons uzsvēra nepieciešamību pilnveidot likumus, lai varētu sodīt noziedzniekus, tostarp teroristus.
Francijas līderis arī solīja stiprināt armiju un īstenot militāro iejaukšanos konflikta zonās ārvalstīs - Āfrikas Sahelas reģionā, Irākā un Sīrijā. Kā vienu no svarīgākajām ārpolitiskajām prioritātēm viņš minēja nepieciešamību “atdzīvināt” Eiropas Savienību. Francija un Vācija līdz šā gada beigām sāks organizēt Eiropā demokrātiskas sanāksmes, kurās tiks debatēts par bloka nākotni. Katra dalībvalsts varēs brīvi izlemt, vai piedalīties šajās diskusijās.
Jau ziņots, ka ārkārtas stāvoklis Francijā ir spēkā kopš 2015. gada novembrī Parīzē notikušajiem teroraktiem, kuros tika nogalināti 130 cilvēki.
Ārkārtas stāvoklis tika pagarināts jau piecas reizes, tajā skaitā pamatojot to ar Francijas prezidenta vēlēšanām.