Televīzijā pārraidītajā uzrunā Makrons, kurš jau izpelnījies iesauku "bagātnieku prezidents", tagad atzinis, ka daudzi cilvēki ir neapmierināti ar dzīves apstākļiem.
Viņš solīja no nākamā gada par 100 eiro palielināt minimālo algu un atcelt plānoto nodokļu palielinājumu pensionāriem ar zemiem ienākumiem.
Minimālā alga 2018. gadā noteikta 1498 eiro pirms nodokļu nomaksas un 1185 eiro pēc nodokļu nomaksas, vēsta AFP.
Prezidents arī solīja atcelt nodokļus ienākumiem par virsstundu darbu un valdības ieviestos papildu nodokļus pensionāriem, kā arī īstenot citus pasākumus iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai.
Politikas eksperti arī norāda, ka līderis runājis pazemīgākā tonī, nekā parasti, un tā varētu būt reakcija uz kritiku par viņa vadības stilu. Neraugoties uz prezidenta piekāpšanos, kreiso un labējo radikāļu līderi sola turpināt protestus, jo Makrons esot atteicies no dažām savām fiskālajām kļūdām, bet atsakās atzīt, ka kļūmīgs ir viņa piedāvātais modelis. Viņš īstenojis politiku, par kuru jāmaksā vienkāršiem cilvēkiem, nevis bagātniekiem.
Turklāt izpildīt solīto Makronam nebūs viegli. "Dzelteno vestu" protesti satricinājuši ne tikai viņa reitingus, bet arī valsts ekonomiku – Francijas Banka samazinājusi pēdējā ceturkšņa izaugsmes prognozi.
Vienlaikus britu medijos izskanējusi informācija, ka daudzi aicinājumi uz protestiem Francijā nedēļas nogalē nākuši no simtiem viltotu kontu, kas varētu būt saistīti ar Krieviju.
KONTEKSTS:
"Dzelteno vestu" protesti sākās pirms aptuveni trim nedēļām sociālās saziņas vietnēs "Facebook" un "Twitter", kur cilvēkus mudināja uzvilkt dzeltenās atstarojošās vestes un iziet ielās protesta akcijā pret valdības nodomu celt degvielas cenas. Reaģējot uz protestiem, Francijas valdība uz laiku iesaldēja degvielas nodokļa ideju un nākamgad necels arī elektrības un gāzes cenas. Taču protestētāji vairs nerunā tikai par degvielas cenām, bet par dzīves līmeni kopumā.
