Dienas ziņas

Opozīcija pieprasa B. Džonsona atkāpšanos

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Emanuels Makrons uzrunā Eiropas Parlamentu

Francijas prezidents Makrons rosina palielināt Eiropas stratēģisko patstāvību

Eiropai ir nepieciešama stratēģiska pārapbruņošanās, bet tā nevar izvairīties no drošības dialoga ar Krieviju, trešdien Eiropas Parlamentā (EP) paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Makrona uzruna Strasbūrā bija īpaši gaidīta, tā kā Francija ir būtisks Eiropas Savienības (ES)  virzītājspēks un Eiropa patlaban piedzīvo sarežģītu laiku ar nerimstošu Covid-19 pandēmiju, cilvēku šķelšanos, inflāciju un briestošu spriedzi pie austrumu robežām.

Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs par Makrona runu Eiropas Parlamentā
00:00 / 03:10
Lejuplādēt

Makronam ir lieli plāni – cīnīties ar veselības krīzi, klimata pārmaiņām, iestāties par pieaugošo ārvalstu lielvaru agresiju. Un būtisku laiku savā uzrunā viņš veltīja ārpolitikai un patlaban aktuālajai situācijai uz Ukrainas robežas, aicinot Eiropu ātri novērst briestošo konfliktu, kā arī runāt ar Krieviju.

Dialogam ar Krieviju jābūt tiešam

Uzstājoties EP deputātu priekšā, Makrons kārtējo reizi runāja par nepieciešamību stiprināt Eiropas stratēģisko patstāvību. Tomēr kritiķi viņam pārmet, ka skaistiem vārdiem neseko darbi.

Eiropas Savienībai ir jākļūst par nākotnes spēku, kas spēj parūpēties un pastāvēt par sevi mainīgajā pasaulē. Šādu vīziju Eiropas Parlamenta deputātiem izklāstīja Makrons. Viņa valsts šajā pusgadā vadīs Eiropas Savienības Padomes darbu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons uzrunā Eiropas Parlamenta deputātus

Makrons atkārtoja, ka Eiropai ir jāapzinās savs ekonomiskais spēks un svars pasaulē un tas jāizmanto, lai palielinātu ietekmi arī drošības un ģeopolitikas jomā. Tostarp Eiropas valstīm būtu jākļūst stratēģiski patstāvīgākām.

“Eiropai ļoti rūp kolektīvā drošība mūsu kontinentā. Tā pieprasa stratēģisku Eiropas pārapbruņošanu un cita starpā arī dialogu ar Krieviju.

Es jau daudzus gadus saku, ka šis dialogs nav tikai opcija vai kaut kas fakultatīvs. Tā nepieciešamību diktē vēsture. Tas ir obligāti jādara, lai mēs visi varētu dzīvot drošībā. Šim dialogam ir jābūt tiešam, bet respektējot vienam un otru un bez jebkādām manipulācijām.”

Makronam pārmet rīcības trūkumu

Tomēr Baltijas valstīs un arī daudzviet Centrāleiropā izskan bažas, ka šādi varētu mazināties NATO loma mūsu reģionā. Un to daudzi mūsu reģiona politiķi nevēlas pieļaut.

Savukārt Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Manfrēds Vēbers pārmeta Francijas prezidentam rīcības trūkumu. Vēbers sacīja, ka par lielajiem Eiropas izaicinājumiem diskusijas notiek jau gadiem, bet maz kas tiek darīts, lai rastu efektīvus risinājumus.

“Mēs jau gadiem zinām par Putina uzvedību. Viņš mums draud, viņš vēlas sākt karu ar Ukrainu, viņš vēlas uzbūvēt oligarhu impēriju, kas būtu pretstatā mūsu brīvības idejai.

Bet Eiropas Savienības Padome, būsim godīgi, nespēj ieviest adekvātas sankcijas. Manuprāt, ja Krievija veiks militāro eskalāciju Ukrainā, “Nord Stream 2” ir jāaptur,” uzsvēra Vēbers.

“Mēs redzam, ka atkal ir parādījušās vecās un iepriekš neveiksmīgās idejas par spēka bloku sacensību. Mēs kategoriski noraidām spēka lietošanu, un tas ir viens no mūsu būtiskākajiem principiem. Mēs esam gatavi rīkoties un atgādinām, ka ikvienai militārai agresijai pret Ukrainu būs smagas sekas un liela cena,” norāda Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Šefčovičs.

Francijā tuvojas prezidenta vēlēšanas

Situāciju pie Ukrainas robežas piesauca arī Sociālistu grupas vadītāja Irače Garsija-Peresa. Arī viņas politiskais spēks atbalsta stratēģiskās patstāvības koncepciju.

Eiropas Parlamentā debatēs bija jūtama arī Francijas prezidenta vēlēšanu tuvošanās (tās notiks aprīlī). Komunistu grupas līdzpriekšsēdētāja Manona Obrī no Francijas sacīja, ka Makrona politiku visvairāk raksturo divkosība.

“Jūs ar lielu pompu esat paziņojis, ka Francijas prezidentūras sauklis būs ”Atgūšanās, spēks un piederības sajūta”. Bet realitātē tas, ko esat sasniedzis Eiropā, ir augstprātība, bezspēcība un sazvērestības.”

Debatēs Francijas prezidents atgādināja, ka Eiropa un Krievija jau pirms 30 gadiem ir vienojušās par tādiem sadarbības principiem kā spēka neizmantošana un citu valstu brīvās tiesības iestāties jebkādās aliansēs. Šie principi būtu jāliek arī turpmākās sadarbības pamatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt