Divarpus stundu ilgajā uzrunā ceturtdien, gadu pēc stāšanās amatā, Francijas prezidents Fransuā Olands, kura vadītajā valstī arī nupat oficiāli iestājusies ekonomiskā recesija, paziņoja, ka vienīgais veids, kā kopienai izkļūt no lejupslīdes, ir izveidot eirozonas ekonomisko valdību. Olanda vīzija paredz , ka tā regulāri tiktos pastāvīga prezidenta vadībā, tai būtu savs budžets un tiesības aizņemties. Francijas prezidents runāja par eiroobligācijām, kuru ideja ir, ka eirozonas valstis aizņems kopīgi un līdz ar to kopīgi atbild par parāda atdošanu. Plāns paredz arī nodokļu sistēmu harmonizāciju.
Prezidentūras otro gadu Olands solīja veltīt „ofensīvai”, lai panāktu Francijas un Eiropas ekonomiku izaugsmi. Tostarp nākt klajā ar plānu situācijas pārtraukšanai, ko viņš raksturoja kā „Eiropas miegainību”, un pauda apņemšanos divu gadu laikā izveidot ciešāku politisko savienību ar Eiropu. „Ja Eiropa nevirzīsies uz priekšu, tā kritīs vai pat tiks noslaucīta no pasaules kartes,”, tik dramatiskus brīdinājumus izteica Olands:
„Kopā ar citām eirozonas valstīm ir jāizveido ekonomiskā valdība, kas tiktos katru mēnesi, ko vadītu īsts, uz ilgu laiku iecelts prezidents, kuram nebūtu citu pienākumu, kā šīs valdības vadīšana.”
Olanda iniciatīvas piektdien atbalstoši vērtēja Eiropas Komisija, un arī Itālijas valdība. Ideja gan nav jauna. Vēl 2011. gadā iepriekšējais Francijas prezidents, centriski labējais Nikolā Sarkozī kopā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli arī ierosināja veidot vienotu eirozonas valdību, un tās vadību uzticēt Eiropadomes priekšsēdētājam Heramanam van Rompejam. Toreiz abi uzsvaru gan lika uz finanšu un ekonomikas politikas koordināciju un budžeta deficītu samazināšanu. Ideju par eiroobligācijām Merkele noraidīja, un šoreiz Vācija Olanda priekšlikumu vērtē piesardzīgi.
Kancleres preses pārstāvis iniciatīvu piektdien raksturoja kā „interesantu un vērā ņemamu”, bet uzsvēra, ka Berlīnei ir svarīgi, lai vispirms tiek strādāts pie neatliekamākiem jautājumiem, tas ir, vienoties par nosacījumiem konkurētspējas uzlabošanai. Savukārt Vācijas ekonomikas ministrijas nostāja attiecībā uz jautājumu par vienotām parādzīmēm bija krietni tiešāka, paziņojot, ka „tas nav apspriežams”.