Makrons to teica savā runā par šī gada izaicinājumiem, uzrunājot Elizejas pilī sapulcējušos viesus uz Ķīniešu Jaunā gada svinībām.
"Mūsu šībrīža izaicinājumi ir mazināt spriedzi visā reģionā. Visām valstīm ir jārespektē suverenitāte un teritoriālā nedalāmība. Tie pavisam vienkārši ir ANO hartas principi. Nav nozīmes, kādas ir mūsu draudzības un alianses. Un šeit es runāju arī par savu pozīciju, par ko esmu ticis nosodīts – par runāšanu ar Krieviju.
Un es turpināšu runāt ar Krieviju. Jo kā mēs varam aizstāvēt stabilu pasaules kārtību, ja uzgriežam muguru imperiālistiskam karam?" vaicāja Makrons.
Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā Makrons bijis viens no aktīvākajiem dialoga uzturētājiem ar Krieviju. Viņam vairākkārt bijušas tiešas sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas izsaucis lielu kritikas gūzmu.
Taču viņš nav vienīgais – arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs regulāri bijis saziņā ar Putinu. Un arī viņš paziņojis, ka turpinās to darīt, norādot, ka tas nepieciešams, lai varētu panākt jebkādas vienošanās.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ atzina, ka neredz jēgu iespējamām sarunām ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, jo Putins jau daudzkārt ir melojis un lauzis dotos solījumus.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.