Pirms pusotra gada centriskās partijas „Uz priekšu, Republika!” līderis un jaunieceltais Francijas prezidents Emanuels Makrons baudīja plašu sabiedrības atbalstu gan savu ideju, gan enerģijas, gan jaunības dēļ. Viņš spēja īsā laikā iedraudzēties arī ar citu valstu līderiem un pierādīt, ka ir apķērīgs un stingrs politiķis, faktiski pildot to, ko solīja, proti, atjaunot Francijas ietekmi un spēku.
Taču Makrona slavas dienām ir piezagušies nopietni mākoņi. Pēdējā laikā sabiedrības atbalsts sāk būtiski mazināties, un
šobrīd savu prezidentu pozitīvi vērtē vien 23% aptaujāto. Šis atbalsts Makronam ir pat vēl zemāks nekā viņa priekštecim Fransuā Olandam līdzīgā valdības periodā.
Tautas neapmierinātību veido vairāki faktori, bet būtisku robu Makrona popularitātē iecirta vasarā klajā nākušais gadījums ar viņam pietuvinātu miesassargu, kam Makrons pats personiski ļoti uzticējās. Atklātībā nonāca videoieraksts, kurā redzams, kā viņa apsardzes vadītājs 1.maija demonstrācijas laikā sit kādam protestētājam. Šī informācija dienas gaismu ieraudzīja tikai vēlāk, pateicoties izdevumam „Le Monde”.
Savukārt aizvadītajā nedēļā par atkāpšanos radio intervijas tiešajā ēterā paziņoja viņa valdības vides ministrs Nikolā Ilo, to izdarot, vēl pirms brīdināts tika pats Makrons. Ministrs pauda, ka viņu neapmierina Makrona valdības redzējums par ekoloģiju un cīņu ar klimata izmaiņām, lai gan Makrons arī starptautiskajā sfērā ir viens no aktīvākajiem cīnītājiem par to.
Bet pirms pāris dienām par aiziešanu no valdības paziņoja sporta ministre Lora Flesela.
Mediji vēsta, ka viens no galvenajiem sabiedrības neapmierinātības iemesliem ir tas, ka Makrons ir apsolījis reformas – audzēt jaunas darba vietas, veicināt ekonomikas izaugsmi, bet tie iedzīvotāji, kuru algas joprojām ir zemas, vai konservatīvāka vecākā paaudze šīs izmaiņas joprojām nejūt, kas rada vilšanos un nepatiku.
To, ka Makrona reformas ir viņa nepopularitātes iemesls, jau iepriekš sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra arī Latvijas vēstnieks Francijā Imants Lieģis.
Tikmēr uz Makrona likstu rēķina atbalstu audzē viņa sīvākās opozicionāres, galēji labējās Marinas Lepēnas partija „Nacionālā fronte”. Analītiķi norāda, ka tās ir svarīgas izmaiņas, ņemot vērā tuvojošās Eiropas Parlamenta vēlēšanas maijā, uz kurām arī galēji labējie gatavosies cītīgi. Lepēna ir par Francijas izstāšanos gan no Eiropas Savienības, gan NATO.
Pašlaik no Francijas un tās prezidenta ir lielas gaidas arī visas Eiropas Savienības līmenī, tā kā Lielbritānija gatavojas pamest bloku un Francijai būs jāuzņemas vēl lielāka loma gan Eiropas Savienības politikā, gan aizsardzībā.
