Svētdien vēlēšanu pirmajā kārtā Makrons saņēma 28% balsu, Lepēna ierindojās otrajā vietā ar 23% balsu. Trešajā vietā ar 22% balsu palika kreiso spēku kandidāts Žans Liks Melanšons, bet otrajā kārtā iekļūst tikai divi kandidāti, kas saņēmuši visvairāk balsu.
Par Makronu vairāk balsojuši galvaspilsētā Parīzē un Francijas rietumos, par Lepēnu – ziemeļos un dienvidos, bet par kreiso Melanšonu – reģionos ap Parīzi.
Makronam samērā labs sniegums
Līdz šim Makrona priekšvēlēšanu kampaņa bijusi diezgan gausa. Vēl nesen šķita, ka karš Ukrainā un ar to saistītā nestabilitāte satrauks vēlētājus tik daudz, ka viņi šajā situācijā negribēs mainīt valsts vadītāju. Tomēr, tuvojoties pirmajai balsošanas kārtai, pašreizējā prezidenta atrāviens sāka sarukt.
Tādēļ aptuveni 28% atbalsts pirmajā balsošanas kārtā varētu tikt uzskatīts par labu sasniegumu.
“Liels paldies, draugi! Jūsu dāvātā uzticība mani pagodina, iedrošina un uzliek man pienākumu. Jūs varat paļauties, ka es īstenošu Francijas un Eiropas progresa, atvērtības un neatkarības ieceres, ko mēs esam aizstāvējuši šīs kampaņas laikā,” uzrunā saviem atbalstītājiem teica Makrons.
“24. aprīlī mēs varam kopā izvēlēties Franciju un Eiropu. Lai dzīvo republika un lai dzīvo Francija! Es lieku cerības uz jums.”
Makrons jau pirmdien devies priekšvēlēšanu kampaņā uz Francijas ziemeļiem, kur ir daudz Lepēnas atbalstītāju. Francijas prezidents plāno atgūt nokavēto, jo viņa kampaņa pirms 1. kārtas bija ļoti īsa un vāja.
Lepēna uzstājas kā vienkāršās tautas aizstāve
Pirmās kārtas rezultāti arī liecina, ka galēji labējie Francijā kļūst arvien populārāki. Tagad par Marinu Lepēnu un Ēriku Zemūru, kurš ir vēl radikālāks labējais, kopā nobalsoja vairāk nekā 30% vēlētāju. Lepēna cer, ka otrajā kārtā Zemūra vēlētāji balsos par viņu.
Lepēna gan ļoti apzināti ir mīkstinājusi retoriku. Viņa joprojām ir galēji labējā politiķe, bet atšķirībā no 2017. gada vairs tik atklāti nesaka, ka aizstāv tos pašus uzskatus kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins un bijušais ASV galva Donalds Tramps.
Lepēna šoreiz daudz runāja par kara sekām, ko cilvēki Francijā izjūt ikdienā – proti, par pieaugošo dzīves dārdzību. Viņa uzstāj, ka vēlas atdot Franciju tās vienkāršo iedzīvotāju rokās.
“Es aicinu visus francūžus – gan labējos, gan kreisos, gan pārējos, visu izcelsmju francūžus pievienoties šai lieliskajai nacionālajai tautas kustībai.
Kopā mēs panāksim šo uzvaru ar pārliecību un entuziasmu, lai ieviestu nopietnas pārmaiņas Francijas vadībā, kas ir nepieciešamas, lai mūsu valsts varētu doties pretī trešajai tūkstošgadei. Slava republikai un slava Francijai!”
Arī pirms pieciem gadiem Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā spēkojās Makrons un Lepēna; toreiz Makrons izcīnīja pārliecinošu uzvaru ar 66% pret 34%.
Atšķirībā no 2017. gada šoreiz otrajā kārtā cīņa tiek prognozēta krietni sīvāka cīņa. Jaunākā aptauja paredz, ka Makrons otrajā kārtā varētu uzvarēt ar niecīgu pārsvaru: pašreizējam prezidentam aptauja sola 51%, bet Lepēna varētu saņemt 49% vēlētāju atbalstu.
Eiropas politikas profesors “Sciences-Po” universitātē Kristiāns Lekvesne skaidro, ko Lepēnas iespējamā uzvara nozīmētu Eiropai:
"Vai jūs varat iedomāties, ka vienu no lielajām Eiropas Savienības dalībvalstīm vada kāds, kam ir Donalda Trampa vai Viktora Orbāna idejas? Tā būtu katastrofa.
Vācieši nebūs gatavi strādāt cieši kopā ar tādu prezidenti un mēs varam saprast kādēļ. Protams, Eiropas Savienības politiku reformu kontekstā viss paliktu “status quo” vai tiktu pagriezts atpakaļ."
Tradicionālo partiju noriets
Vēlētāji saka, ka Makrons neapšaubāmi izskatās prezidentāls un spēj tikt galā ar lielām krīzēm. Pēc šiem parametriem viņš vēlētāju acīs uzvar.
Savukārt Lepēna saņem krietni labāku novērtējumu tādās pozīcijās kā “patiesi vēlas ieviest pārmaiņas” un “izprot cilvēku problēmas”.
Tradicionālo partiju politiķi no sociālistiem un republikāņiem, kā arī pat kreisais Žans Liks Melanšons mudināja savus atbalstītājus nepieļaut Lepēnas nonākšanu pie varas.
"Jūs nedrīkstat atdot Lepēnas kundzei nevienu balsi. Jūs nedrīkstat atdot Lepēnas kundzei nevienu balsi. Jūs nedrīkstat atdot Lepēnas kundzei nevienu balsi. Domāju, ka šī ziņa ir sadzirdēta," uzsvēra Melanšons.
Vēl viens interesants šo vēlēšanu aspekts ir Francijas tradicionālo partiju noriets.
Kādreiz varenie sociālisti un republikāņi, kuri joprojām kontrolē daudzas pilsētas un reģionus, prezidenta vēlēšanās saņēma zem 5% balsu.
Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām pirms pieciem gadiem, palielinājies to vēlētāju īpatsvars, kas izvēlējušies vienu no radikālajiem kandidātiem. Vairāk nekā puse Francijas vēlētāju izvēlējās kādu galēji labējo vai galēji kreiso kandidātu.
Divas Francijas tradicionālās lielās partijas – republikāņi un sociālisti, no kuriem nāca visi iepriekšējie prezidenti pirms Makrona – to kandidāti nav varējuši pārvarēt pat 5% barjeru, kas nozīmē, ka priekšvēlēšanu kampaņas izdevumus viņiem neatmaksās. Bet tas arī nozīmē, ka Francijas tradicionālā partiju sistēma, visticamāk, ir sabrukusi.
