Francijas karavīru ieguldījums Irākā palīdz apkarot islāma terorismu arī Eiropā. Tā, tiekoties ar Irākā dienošajiem Francijas militārajiem spēkiem, pasvītroja šīs valsts prezidents Fransuā Olands. Viņš ir ieradies Bagdādē, lai tiktos ar augstākajām Irākas amatpersonām un apspriestu cīņu ar islāma terorismu.
Tajā pašā dienā Bagdādē ir nograndis sprādziens, kas ir aiznesa 24 cilvēku dzīvību un ievainoja vēl 67. Atbildību par to ir uzņēmies grupējums "Daīš", kas ir pazīstams arī kā tā dēvētā "Islāma valsts".
Irākā dien 500 franču karavīru, kuri apmāca un konsultē šīs valsts armiju. Olands arī kļuva par līdz šim visaugstāk stāvošo amatpersonu, kas apmeklēja Bagdādi pēc ASV vadīto gaisa uzbrukumu sākšanas. Olands pasvītroja, ka viņi ir gatavi cīnīties ar franču izcelsmes džihādistiem, kuri karo teroristu pusē.
Tiek lēsts, ka tikai Mosulas pilsētā islāmistu rindās ir ap 60 Francijas pilsoņu. Savukārt citur Irākā un Sīrijā to ir vēl vairāki simti.
Olands solīja apcietināt šos teroristus, ja viņi atkal ieradīsies Eiropā, un strādāt, lai viņu bērni tiktu atgriezti pie normālas dzīves. Viņš piebilda, ka Francijas drošības dienesti gatavojas gaidāmajai islāmistu atgriešanai mājās un arī plāno īpaši viņu bērniem paredzētas programmas.
Satraukumu par kaujinieku gaidāmo pārnākšanu mājās šajās dienās ir paudis arī Lielbritānijas drošības ministrs Bens Volass. Intervijā laikrakstam “Sunday Times” viņš norādīja, ka bruņotie spēki Sīrijā un Irākā atkaro arvien vairāk līdz šim islāmistu okupēto teritoriju.
Tādēļ daudzi no kaujiniekiem varētu drīzumā atgriezties savā dzimtenē – kādā no Eiropas valstīm - un sarīkot tur uzbrukumu civiliedzīvotājiem.
Volass norādīja, ka britu drošības dienesti neizslēdz arī ķīmiskā uzbrukuma iespēju. Pēc ministra domām, islāmistiem nav morālo aizspriedumu pret šādu ieroču izmantošanu un tādēļ viņi to darītu, ja vien būtu iespējams. Civiliedzīvotāju upuru skaits šāda uzbrukuma gadījumā būtu milzīgs, piebilda britu politiķis. Tajā pašā laikā tiek norādīts, ka nekādu konkrētu ziņu par šādu uzbrukumu gatavošanu varas iestādēm šobrīd neesot.
Arī Vācijas kanclere Angela Merkele savā Jaungada uzrunā ir nosaukusi islāma teroristus par lielāko draudu. Kanclere ir uzsvērusi, ka viņai ir pretīga pati doma par to, ka uzbrukumu ir varējis pastrādāt cilvēks, kurš ir lūdzis patvērumu Vācijā. Tomēr Merkele esot pārliecināta, ka vācieši spēs tam tikt pāri un, turpinot savas ikdienas gaitas, pierādīs, ka teroristi nevar viņus iebiedēt un likt mainīt savu dzīves stilu.
