Abu kandidātu debates ilga gandrīz trīs stundas, un tās bija vienīgās, kur varēja redzēt abus kandidātus viens pret vienu.
Iepriekšējā reizē pirms pieciem gadiem Lepēna debatēs pāradīja sevi vāji, šoreiz viņai gāja krietni labāk, tomēr eksperti lēsa, ka arī šoreiz Makrons tajās ir uzvarējis – viņš izskatījās zinošāks un profesionālāks, lai arī joprojām augstprātīgs.
Makrons iztirzāja Lepēnas vēlēšanu programmu solim, atklājot tās dziļāko mērķi – de facto izstāšanos no Eiropas Savienības (ES); atkāpšanās no aktīvas piedalīšanās pasaules politikā; un reliģiskais sektantisms — būtībā maza un bailīga Francija, kas ir atteikusies no saviem brīvības un universālisma ideāliem – tā Makrons to pasniedza.
Savukārt labējā Lepēna pārmeta Makronam viņa neveiksmes prezidentūras laikā – vidusšķiras pirktspējas samazināšanos, reālās algas pieauguma samazināšanos. Viņa arī atzina, ka atbalsta islāmticīgo sieviešu lakata aizliegšanu.
Lepēna par ES, kas, protams, satrauca Briseli, sacīja tā: "Es gribu palikt Eiropas Savienībā, bet vēlos to pamatīgi mainīt, lai varētu izveidoties Eiropas nāciju alianse. Kāpēc es vēlos to darīt? Jo, pirmkārt, ir vesela virkne Eiropas Savienības politiku, kurām es nepiekrītu. Es nepiekrītu daudziem brīvās tirdzniecības līgumiem, es nepiekrītu norīkoto darbinieku politikai."
Tomēr spilgtākais moments bija Makrona pārmetumi Lepēnai, ka tās partija aizņēmusies deviņus miljonus eiro 2014. gadā no Kremlim pietuvinātas Krievijas bankas, kas iesaistīta arī korupcijā un naudas atmazgāšanā.
"Mūsu valstij tās ir sliktas ziņas, jo jūs esat atkarīga no Krievijas režīma un esat atkarīga no Putina. Tāpēc – jūs nevis runājat ar citas valsts līderi, bet jūs runājat ar savu baņķieri, kad runājat par Krieviju, un tā ir problēma, Lepēnas kundze," sacīja Makrons.
Tas, kas netika izrunāts, kā norādīja izdevums "Politico" – kāpēc Francijā joprojām ir juridiski un politiski iespējams, ka politisku partiju finansē ārvalstu struktūra, nemaz nerunājot par naidīgas valsts struktūru.
Lepēnas aizstāvībai gan jāmin, ka jau gadiem neviena Francijas banka nevēlējās viņai piešķirt aizdevumu.
Šobrīd Makrons ir par 10 procentpunktiem priekšā Lepēnai. Reitingi Makronam sola 55%, bet Lepēnai 45%.
KONTEKSTS:
Arī pirms pieciem gadiem Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā spēkojās Makrons un Lepēna; toreiz Makrons izcīnīja pārliecinošu uzvaru ar 66% pret 34%.
Atšķirībā no 2017. gada šoreiz otrajā kārtā cīņa tiek prognozēta krietni sīvāka cīņa. Vēl aprīļa pirmajā pusē veikta aptauja liecina, ka Makrons otrajā kārtā varētu uzvarēt ar niecīgu pārsvaru: pašreizējam prezidentam aptauja sola 51%, bet Lepēna varētu saņemt 49% vēlētāju atbalstu.
