Pirmajās lielajās televīzijas debatēs pirms Francijas prezidenta vēlēšanām piedalījās pieci vadošie kandidāti.
Pat Francijas mediji piecu prezidenta kandidātu televīzijas debates nodēvējuši par ļoti dzīvām, lai gan šīs valsts mediji ierasti pazīstami ar dinamiskiem diskusiju raidījumiem, kur kūsā pretēji viedokļi, un tiek meklētas ne tikai ļoti piezemētas atbildes konkrētām problēmām, bet arī fundamentāli pamatjautājumi — kas ir franču sabiedrība un kādu dzīvi tā sev vēlas turpmāk, par spīti akūtajiem izaicinājumiem drošības un ekonomikas jomā.
Asu viedokļu apmaiņa
Šobrīd aptaujās līderi ir Lepēna un neatkarīgais, centriski noskaņotais Makrons. Savukārt konservatīvo kandidāts Fransuā Fijons uz debatēm ieradās ar cerību, ka tās palīdzēs viņam atgūt otro elpu. Fijons vēl pirms dažiem mēnešiem bija izteiks favorīts uzvarai vēlēšanās, tomēr viņa reitingus iedragājis skandāls par savas sievas viltus nodarbināšanu kā deputāta palīdzi.
Debatēs piedalījās arī sociālistu kandidāts Benuā Amons un galēji kreiso kandidāts Žans Luks Melanšons.
Visi pieci apmainījās brīžiem asiem viedokļiem par Francijā nozīmīgiem jautājumiem kā darbavietas, drošība un terorisms un valsts vieta Eiropas Savienībā (ES).
Lepēna pauda vēlmi apturēt legālo un nelegālo imigrāciju. Viņā norādīja, ka līdz ar migrantiem ieplūst ekstrēmisti, turklāt Francijai vajadzētu parūpēties pašai par saviem nabadzīgajiem pilsoņiem un bezdarbniekiem.
"Mēs atgūsim kontroli pār savām robežām. Kā mēs varam aizsargāt sevi no teroristiem, ja nezinām, kas ienāk mūsu teritorijā, vai arī kas dodas un iegādājas ieročus Beļģijā. Otrkārt, mēs aizliegsim islāmiskās organizācijas. Jo terorisms ir ierocis, taču aiz tā stāv islāma fundamentālisma ideoloģija. Un to nedrīkst pielaist mūsu valsts pilsētās. Mēs izraidīsim tos islāmistus, kas ir mūsu reģistros. Un atņemsim dubulto pilsonību tiem, kuriem ir sakari ar islāma fundamentālismu atbilstoši mūsu kriminālkodeksam," sacīja Lepēna.
Lepēnai piebalsoja konservatīvo kandidāts Fijons. Viņš kritizēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles liberālo imigrācijas politiku, norādot, ka tā radījusi lielas problēmas.
"Tas ir ilgs karš, ko nāksies karot visu nākamo desmitgadi un varbūt pat ilgāk. Un mums vajadzēs sabiedrotos no to vidus, kas var mums palīdzēt un piekrīt mūsu redzējumam par to, kā šī cīņa veicama. Tā ir Krievija, tā ir Irāna un tās ir arī šī reģiona valstis," uzsvēra Fijons.
Tikmēr centriski noskaņotais neatkarīgais kandidāts Emanuels Makrons vainoja labējos sabiedrības šķelšanā.
Līdzīgi uzskati bija arī abiem kreisā spārna kandidātiem Benuā Amonam un Žanam Likam Melanšonam. Viņi norādīja, ka vairāk jārūpējas par migrantu integrāciju.
Tāpat kandidātu domas dalījās par musulmaņu galvassegu valkāšanu publiskās vietās. Kreisie uzskatīja, ka tās nevajag aizliegt.
Tomēr vienlaikus Fijons vērsās pret Lepēnu, paziņojot, ka viņas priekšlikumi Francijā radītu „haosu”. „Īstais slepkava francūžu pirktspējai – tā ir Lepēnas kundze ar izstāšanos no eiro un atgriešanos pie franka. Ar milzu inflāciju visiem spertajiem soļiem vairs nebūs nekādas efektivitātes pirktspējas palielināšanai. Lepēna valstī radīs ekonomisko haosu,” brīdināja Fijons.
Par pārliecinātāko atzīst Makronu
Arī savā retorikā daudz līdzsvarotāku partiju prezidenta amata kandidāti tagad piesauc ar islāmistiskām organizācijām saistīto aizdomīgo personu deportāciju, un runā par plašāku ieklausīšanos pilsoņu kritikā. Tomēr Nacionālā frontes argumentus tiem grūti pārspēt. Tādēļ vēlēšanas Francijā uzlūko ne tikai kā personāliju cīņu, bet arī plašāku izšķiršanos starp atvērtību un tradicionālo politiku iepretim nacionālam egoismam un izolacionismam, ko izmanto Lepēnas Nacionālā Fronte.
Pēc debatēm veiktā aptaujā skatītāji par vispārliecinošāko kandidātu atzina centriski noskaņoto Makronu - 29%. Patlaban aptaujas liecina, ka 23.aprīļa vēlēšanu pirmajā kārtā var uzvarēt viņš vai Lepēna, katrs iegūstot aptuveni 25% balsu. Tas nozīmē vēlēšanu otro un izšķirošo kārtu maijā, kurā uzvaru prognozē Makronam.
Jau ziņots, ka Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā centriski noskaņotais neatkarīgais kandidāts Emanuels Makrons un galēji labējās "Nacionālās frontes" kandidāte Marina Lepēna saņemtu pa 26% balsu, liecina jaunākie sabiedriskās domas aptauju rezultāti.
Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārtā gaidāma 23.aprīlī, bet otrā notiks maija sākumā. Uz vietu Elizejas pilī pretendē 11 kandidāti.
