Francijas konservatīvo prezidenta amata kandidāts Fijons savus plānus un bažas par Eiropas aizsardzību izklāstīja laikrakstiem "Le Monde" un "Frankfurter Allgemeine Zeitung" pirms tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Viņš, starp citu, ir vienīgais prezidenta kandidāts, kurš līdz šim šādā statusā ir viesojies Berlīnē.
Fijons uzskata, ka ASV prezidenta Trampa izteikumi liek Eiropai domāt par savu drošības formu, kas pastāvētu paralēli NATO un ar aliansi kvalitatīvi sadarbotos.
Fijons apsūdzēja ASV islāma ekstrēmistu draudu vairošanā un sacīja, ka jaunajam ASV prezidentam Donaldam Trampam ir "agresīvs diskurss", kuram jāliek Eiropai "pašorganizēties". Fijons savos uzskatos nav viens, un šajā ziņā viņa domas sakrīt arī ar Vāciju, kas atbalsta Eiropas ciešāku sadarbību drošībā. Un sagaidāms, ka Eiropas aizsardzība tuvākajā laikā būs viens no bloka karstākajiem jautājumiem, kura virzību, protams, izšķirs arī tas, kādi politiķi nonāks Francijas un Vācijas līdera krēslos, tā kā abās valstīs šogad ir vēlēšanas.
Tam, ka Trampa izteikumi un nodomi ir likuši sakustēties Eiropas politiķiem, piekrīt arī Beļģijas Karaliskās militārās akadēmijas pasniedzējs Seržs Strobants. Viņaprāt, tas būs būtisks dzenulis Eiropas līderiem domāt par lielākām investīcijām pašu aizsardzībā.
„Tas, ko Tramps saka, nav jaunums. Jautājums par to, ka Eiropas valstis pārāk paļaujas uz ASV un neiegulda savos aizsardzības budžetos, ir izskanējis jau sen, un to vairākkārt atgādinājusi NATO vadība. Tagad, kad ASV gatavojas pārskatīt savas spējas, šis jautājums kļūst arvien aktuālāks.
Vašingtonai Eiropa vairs nevar būt vienīgā prioritāte. Taču ASV arī labi saprot, ka NATO ir ļoti spēcīgs tās politiskais ierocis.
Taču, manuprāt, tā ir laba ideja sūtīt šo modinātājsignālu eiropiešiem, ka viņiem vajadzētu sākt saprast tos draudus, kādi kontinentam uzglūn, un ka ir svarīgi sākt vairāk investēt pašu drošībā,” norāda Strobants.
Strobants uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) drošības struktūras, ja tādas izveidos, un NATO sadarbība, par ko runā arī Francijas konservatīvo prezidenta amata kandidāts Fijons, būs iespējama vien tad, ja būs cieša saikne starp abu organizāciju atbildīgajiem vadītājiem.
„Manuprāt, šim sadarbības modelim ir svarīgi divi būtiski spēlētāji. Proti, ir vajadzīga ļoti laba sadarbība starp ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikā un NATO ģenerālsekretāru. Ja tas ir, tad lietas attīstās daudz, daudz vieglāk un veidojas labas sadarbības vide. Uzskatu, ka tomēr pats svarīgākais ir budžets un finanses, kad visas valstis saprot, ka spēcīgāka integrēšanās un sadarbība starptautiskā organizācijā būs arī liels ieguvums kopējam finanšu un budžeta stāvoklim,” pauž Strobants.
Fijons, viesojoties Berlīnē, arī izteicās, ka Eiropu ir nepieciešams "sapurināt", lai tā spētu reformēties, saskaroties ar jauniem globāliem draudiem vecajai pasaules kārtībai.
Viņš norādīja, ka eiropieši vairs nevar stabilitāti un labklājību uztvert kā pašsaprotamas lietas."Desmitgadēm esam dzīvojuši mūžīga miera ilūzijās, bet realitāte ir nežēlīga, arvien agresīvākā Krievija, tirdzniecības kara draudi starp ASV un Ķīnu, kā arī Eiropas šķelšanās šo ilūziju sagrāvusi.”
Patlaban aptaujas liecina, ka pavasarī paredzētajās Francijas prezidenta vēlēšanās sacensības būs starp Fijonu, galēji labējās Nacionālās frontes līderi Marinu Lepēnu un bijušo ekonomikas ministru sociālistu valdībā Emanuelu Makronu, kurš startē kā neatkarīgais kandidāts.
Šobrīd visticamākā ir iespēja, ka vēlēšanu otrajā kārtā sastapsies Fijons un Lepēna.
