Francijas prezidenta amata kandidāti Makrons un Lepēna cīnās par strādnieku balsīm

Nepilnas divas nedēļas pirms Francijas prezidenta vēlēšanām abi kandidāti – galēji labējā Marina Lepēna un kreisi centrisks Emanuels Makrons – cīnās par to vēlētāju balsīm, kuri pirmajā kārtā balsoja par citiem kandidātiem. Šonedēļ abi centās uzrunāt strādniekus, apmeklējot rūpnīcas, kurām draud slēgšana, un kritizēja viens otra ekonomikas programmu.  

Lepēna trešdien pārsteiguma vizītē ieradās korporācijas “Whirlpool” rūpnīcā Francijas ziemeļos, pie kuras protestēja tās darbinieki. Rūpnīcu ir paredzēts slēgt un pārcelt uz Poliju. Tā priekšvēlēšanu debatēs ir simbolizējusi vienu no Francijas ekonomikas tendencēm – darbu aizplūšanu uz ārzemēm.

“Jūs šodien esat riebīgās globalizācijas simbols, kas ir novedusi pie rūpnīcu pārcelšanas uz ārzemēm, iznīcinot tūkstošiem darbavietu,” paziņoja Marina Lepēna.

Tikmēr vien dažu kilometru attālumā viņas sāncensis centrists Emanuels Makrons, kurš ir bijušais ekonomikas ministrs un investīciju baņķieris, tikās ar rūpnīcas pārstāvjiem. Viņa oponente viņu kritizēja par atsvešinātību no parasto ļaužu rūpēm.

“Tas, ka Emanuels Makrons šeit atbrauca un neplānoja satikt strādniekus, apmeklēt šo protestu, bet tikās tirdzniecības kamerā ar diviem vai trim rūpīgi izvēlētiem cilvēkiem, nozīmē, ka viņš ignorē to pieredzi, kam šie cilvēki iet cauri, tāpēc es izvēlējos pamest savu stratēģiskās padomes tikšanos un atbraukt šeit,” klāstīja Lepēna.

Viņa strādniekiem apsolīja, ka gadījumā, ja kļūs par prezidenti, rūpnīca netiks slēgta, tai meklēs pircēju. Tikmēr Makrons kritizēja Lepēnas ekonomisko piedāvājumu, jo tas ir balstīts protekcionismā.

“Un kāds ir Lepēnas projekts? Izstāšanās no Eiropas Savienības un eirozonas? Tas nozīmēs tūkstošiem darbavietu zaudējumu šajā kompānijā. Šī rūpnīca ražo visai Eiropai, 90% no saražotā eksportē ārpus Francijas. Es gribu, lai šī reģiona cilvēki zina - ja Lepēna tiek ievēlēta, šī kompānija tiks slēgta, un es varu dot vēl daudzus citus piemērus,” sacīja Makrons.

Līdz izšķirošajai vēlēšanu kārtai ir palikušas mazāk nekā divas nedēļas, un abi kandidāti iesaistās sīvā publicitātes cīņā. Lai gan karstas debates ir bijušas ap valsts drošības jautājumu, vairākās vēlēšanās pasaulē tieši ekonomika ir izrādījusies par vienu no svarīgākajām vēlētāju rūpēm.

Apdraudēto rūpnīcu apmeklēšana ir bijusi taktika arī iepriekšējās prezidenta vēlēšanās. Kandidāti solīja aizstāvēt strādnieku tiesības, tomēr tie palika tikai priekšvēlēšanu solījumi, kas, iespējams, arī rezultējies pašreizējā prezidenta Fransuā Olanda rekordzemajos reitingos.

Arī tie, kas vēl kāro uz prezidenta amatu, sola cīnīties ar Francijas hroniskā bezdarba problēmu – Lepēna par grēkāzi ir izvēlējusies globalizāciju un piedāvā lielāku protekcionismu, bet Makrona ekonomikas programma ir liberālāka.

Aptaujas liecina, ka Lepēnas atbalstītāji ir ar zemāku ienākuma līmeni un galvenokārt apdzīvo reģionus.

Pēckrīzes laikā Francijā tika slēgtas vairāk nekā tūkstoš industriālo rūpnīcu, kas atstājis būtisku robu darbavietās. Valsts vēl nav pilnībā atkopusies no ekonomiskās krīzes, un bezdarbs saglabājas ap 10%, bet jauniešu vidū tas ir vēl augstāks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt