Lepēna paudusi atbalstu Krievijas īstenotajām operācijām Sīrijā, kā arī atbalstījusi Krimas aneksiju. Savukārt Krievija ir finansiāli atbalstījusi Lepēnas priekšvēlēšanu kampaņu un, iespējams, arī šīsdienas vizītes laikā tiks runāts par jaunu finansiālu aizdevumu.
Lai arī Lepēnas vizītes uzmanības centrā ir paredzētās tikšanās ar vairākām augstu stāvošām Krievijas parlamenta amatpersonām, ar kurām plānots spriest par cīņu pret terorismu un Krievijas – Francijas attiecībām,
eksperti uzskata, ka galvenais vizītes iemesls tomēr ir jaunu aizdevumu meklējumi.
Jau 2014.gadā Pirmā Čehijas-Krievijas banka piešķīra Francijas “Nacionālās frontes” līderei deviņu miljonu eiro lielu aizdevumu viņas priekšvēlēšanu kampaņas apmaksāšanai. Tajā pašā gadā Lepēnas tēva fonds "Cotelec" saņēma vēl divus miljonus eiro no kāda Kiprā reģistrēta Krievijas fonda.
Taču tagad, pēc trijiem gadiem, Lepēnai joprojām ir nepieciešama nauda savas prezidenta kampaņas finansēšanai, jo franču banka kredītus atsakās piešķirt.
Kā norāda aģentūra “Bloomberg”, pēdējā laikā Krievija savu atbalstu vairāk bija paudusi republikāņu kandidātam Fransuā Fijonam, taču tagad dažādu skandālu dēļ viņa izredzes iekļūt otrajā sarunu kārtā ir mazinājušās un vienīgās cerības varētu būt uz Marinu Lepēnu.
Neilgi pirms gaidāmās vizītes Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Marinu Lepēnu līdzīgi kā ASV prezidentu Donaldu Trampu nevajadzētu uzskatīt par populistiem, bet gan reālistiem vai antiglobālistiem.
