Pēc tūkstošiem kārtības sargu lielas mobilizācijas, Parīzei ir izdevies pārlaist salīdzinoši mazāk vardarbīgu demonstrāciju, salīdzinājumā ar to, kas notika pirms nedēļas, un kurā cieta Elizejas lauki un Triumfa arka, lai gan ir izsisti veikalu logi un dedzinātas automašīnas. Tas ir devis arī iespēju Francijas politiķiem uzrunāt sabiedrību. Francijas premjerministrs Eduārs Filips aicinājis Francijas tautu uz vienotību, sakot, ka nevienam nodoklim nevajadzētu to šķelt. Un viņš rosina turpināt sarunas ar miermīlīgajiem „dzelteno vestu” demonstrantiem, kas jau tika sāktas aizvadītajā piektdienā.
Filips arī norādīja, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons, kuram daudzi demonstrācijā pieprasīja atkāpšanos, drīzumā nāks klajā ar savu redzējumu dialogam ar protestētājiem un nedēļas sākumā vērsīsies ar uzrunu pie nācijas.
Vēl vakar Francijas ielās izgāja vairāk 120 000 cilvēku un vismaz tūkstotis ir aizturēti. Visā valstī bija mobilizēti vairāk nekā 90 000 kārtības sargu un policistu. Video un foto uzņēmumi rāda sadursmes ar policiju, kas protestētājos ir raidījusi arī gumijas lodes. Ir ievainoti arī vairāki policisti.
Eksperti norāda, ka šis ir brīdis, ko Francijas valdībai ir jāizmanto zibenīgi, ja tā vēlas, lai protesti rimstas. Dialogam ir jānotiek nekavējoši un politiķiem ir jāspēj apmierināt kaut daļu no protestētāju prasībām, kas sākotnēji bija samazināt nodokļus degvielai, bet tagad ir kļuvušas vēl plašākas – proti par vispārēju dzīves līmeņa uzlabošanu. Kā raksta mediji – būtībā Francijas sabiedrība vēlas vairāk naudas kabatā, bet, vai un kā to īstenot un vai Francijas ekonomika to vispār var atļauties, ir ļoti sarežģīts jautājums. Sākotnējo prasību, necelt nodokļus degvielai, Francijas valdība daļēji ir apmierinājusi, iesaldējot šo soli uz sešiem mēnešiem, kā arī pagaidām visu nākamo gadu necels cenas gāzei un elektrībai.
„Dzelteno vestu” protesti ir arī pārkāpuši Francijas robežas, jo vairākas protesta akcijas ir notikušas arī kaimiņos – Beļģijā un Nīderlandē.
Vairāki Rietumvalstu mediji izcēluši arī Krievijas ieinteresētību iesaistīties procesos un nekārtību rosināšanā. Izdevums „The Times” raksta, ka vairāki simti sociālo mediju kontu, kuros cilvēki aicināti iziet Francijas ielās un protestēt, ir saistīti ar Krieviju, savukārt vēlāk līdzīgos kontos izplatīti arī šausminoši attēli no sadursmēm, lai vēstītu par Francijas policistu brutalitāti un audzētu vēl lielāku naidu sabiedrībā.
