Par juridiski nesaistošo rezolūciju nobalsoja nedaudz vairāk kā puse deputātu. To atbalstīja labējie, galēji labējie un galēji kreisie deputāti. Savukārt pret sankciju režīma mīkstināšanu iestājās sociālisti un vides aizstāvji.
Eksprezidenta Nikolā Sarkozī vadītās Republikāņu partijas deputāts un rezolūcijas autors Tjerī Marianī debatēs norādīja, ka Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju, kas ieviestas pēc Krimas aneksijas un priokrievisko separātistu aktivizēšanās Austrumukrainā, ir pilnīgi neefektīvas, jo separātistu un Kijevas konflikta noregulējuma - Minskas pamiera - noteikumus pārkāpj abas konfliktā iesaistītās puses.
Savukārt lēmuma pretinieks Francijas Eiropas lietu valsts sekretārs paziņoja, ka sankcijas tiks atceltas tikai gadījumā, ja tiks ievēroti Minskas līgumi. Viņš skaidroja, ka tāda ir kopējā Eiropas Savienības nostāja, un būtu kļūda no tās atteikties.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienība (ES) martā vēl par pusgadu pagarināja pret atsevišķiem Krievijas pilsoņiem un organizācijām noteiktās sankcijas. Ierobežojumi saistīti ar Maskavas agresiju Ukrainā. Pret Krieviju noteiktos ierobežojumus pagarinājušas arī Amerikas Savienotās Valstis. Baltā nama paziņojumā norādīts, ka saistībā ar Maskavas agresiju Ukrainā sankcijas būs spēkā vēl gadu.
Krievija 2014.gada martā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kremlī tika parakstīts arī oficiāls dokuments par Krimas un Sevastopoles uzņemšanu Krievijas sastāvā, un visi pussalas iedzīvotāji tika atzīti par Krievijas Federācijas pilsoņiem.
Savukārt kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Savukārt Krievija atbildēja ar pārtikas importa aizliegumu no ES valstīm, kas pamatīgi iedragāja arī Latvijas piensaimniecības nozari.
