Otrajā vietā ierindojusies konservatīvā Republikāņu partija ar 20,9-21,5%, bet trešajā - galēji labējā Nacionālā fronte (FN) ar 13,1-14%.
Lēšot pēc mandātu sadalījuma, Makrona nometne varētu iegūt 390-445 no Nacionālās Asamblejas 577 deputātu vietām.
Republikāņu partija tikmēr varētu iegūt 80-132 vietas, bet sociālisti, kuri šobrīd parlamentā ir pārstāvēti ar 277 mandātiem, varētu izcīnīt tikai 15-40 vietas.
Savukārt Žana Lika Melanšona vadītā kreiso ekstrēmistu partija "Nepakļāvīgā Francija" varētu iegūt 10-23 vietas.
Prognozes FN atvēl vienu līdz desmit vietas.
Vēlētāju aktivitāte šai reizē bijusi zema - aptuveni 49% balsstiesīgo iedzīvotāju. Tas ir viens no parlamenta vēlēšanu zemākajiem rādītājiem vairāku gadu desmitu laikā.
Vēlēšanu otrā kārta paredzēta 18.jūnijā.