Jau pirms dažiem mēnešiem, aprīlī, Francijas ziemeļos notika uzbrukumi vairākiem gaļas veikaliem, kuriem tika izsisti logi un uz sienām uzkrāsoti uzraksti, aicinot apturēt sudzismu jeb angliski “specism”. Bieži vien šie uzraksti veikti ar mākslīgajām asinīm, tādējādi norādot uz vardarbīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Šiem uzbrukumiem sekojušas arī plašas protesta akcijas dažādās Francijas pilsētās.
Eļļu ugunij pielēja arī kādas dzīvnieku tiesību aktīvistes paziņojums vietnē “Facebook”, komentējot ziņu par terora aktā nogalinātu lielveikala miesnieku – “Jūs esat šokēti par to, ka slepkavu ir nogalinājis terorists. Es neesmu. Man nav nekādas līdzjūtības pret šo cilvēku. Taisnīgums ir uzvarējis”. Par šiem izteikumiem šai personai nācās stāties tiesas priekšā.
Reaģējot uz šiem uzbrukumiem, Francijas miesnieku, gaļas apstrādātāju un tirgotāju arodbiedrība, kas apvieno aptuveni 18 000 cilvēku, ir vērsusies ar atklātu vēstuli pie valsts iekšlietu ministra Žerāra Kolomba, pieprasot aizsardzību no vegānisma kampaņu aktīvistu vardarbības un iebiedēšanas.
Arodbiedrības vadītājs Žans Fransuā Gihārs paudis cerību, ka izdosies iegūt visas valdības atbalstu, lai fiziska, vārdiska un morāla vardarbība izbeigtos pēc iespējas ātrāk.
Šādu aicinājumu viņš izteicis arī vienā no franču televīzijas sarunu šoviem. “Mēs laipni lūdzam neiejaukties mūsu darbā. Šodien pēc aptauju datiem vairāk nekā 90% francūžu ēd gaļu. Mēs neiestājamies pret cilvēkiem, kas gaļu neēd. Tā ir viņu izvēle, un mēs to respektējam. Taču es lūdzu cienīt arī mūs, mūsu darbu, mūsu iespējas nopelnīt, jo tā būs briesmīga trauma mūsu cilvēkiem, atnākot uz darbu un ieraugot sadauzītas vitrīnas,” saka Gihārs.
Miesnieku pārstāvji apsūdz vegānus par vēlmi uzspiest pārliecinošam vairākumam Francijas sabiedrības savu dzīvesveidu vai pat ideoloģiju.
Gihārs uzskata, ka šādi uzbrukumi ir uzskatāmi par terorisma paveidu, jo to mērķis esot tikai viens – panākt, lai pazūd vesela franču kultūras sastāvdaļa. Franču tradicionālā virtuve, kas ļoti lielā mērā ir balstīta uz gaļas produktu izmantošanu, ir iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.
Kā norāda komentētāji,
līdz šim ļoti daudzos franču restorānos veģetāriešiem un vegāniem bija gana lielas grūtības saņemt pilnvērtīgu ēdienu, kurā nebūtu gaļas produktu, jo pat skolās bērniem tiek mācīts, ka ēdienreize bez gaļas nav pilnīga.
Taču vegānisma un veģetārisma atbalstītāju skaits pieaug arī Francijā, veicinot gaļas tirdzniecības apjomu samazināšanos. Turklāt daudziem francūžiem nepatīk arī šo kustību aktīvistu pārāk biežā nokļūšana mediju uzmanības centrā.
Tomēr televīzijās netrūkst arī vegānus kritizējošu komentāru, piemēram, tādu, kā kanālam RMC paudis students Maksims Ljedo. “Manuprāt, vegānisms ir jaunā gadsimta slimība. Reizi nedēļā ēdam tādas un tādas mērces, kritizējam skārņus un apgalvojam, ka visa gaļa ir slikta. Tā ir kā ekstrēma ideoloģija, kas veido noteiktu cilvēku kastu. Bet visam pāri es arī domāju, ka cilvēki vispār nevar dzīvot bez gaļas ēšanas. Ir daudz zinātnisku pētījumu, kas pierāda, ka gaļā ir tās īpašās vielas, ko mēs nevaram iegūt citur. Protams, mēs varam dzīvot bioloģiskāk un to neēst tik daudz, bet pilnībā bez tās iztikt nevar,” skaidro Ljedo.
Vegānu un veģetāriešu grupas gan uzsver, ka šādiem izteikumiem absolūti nav pamatojuma.
Kā norāda aģentūra “France Press”, dažādas lauksaimnieku interešu aizstāvības grupas pēdējā laikā ir arvien aktīvāk lobējušas prezidenta Emanuela Makrona centrisko valdību neapstiprināt pasākumus, kas varētu tikt vērsti pret gaļu. Piemēram, parlamentā ir noraidīts ierosinājums skolām ieviest veģetāras maltītes vismaz reizi nedēļā. Tāpat pārtikas ražotāji ir panākuši aizliegumu izmantot tādus vārdus kā „steiks”, „fileja”, „bekons” vai „desa” gaļu nesaturošu produktu marķēšanā.
Daži komentētāji uzskata, ka nenoliedzami gaļas tirgotājiem ir tiesības dusmoties par viņu īpašumu izdemolēšanu, taču policijas aizsardzības pieprasīšana tomēr tiek uzskatīta par pārmērīgu reakciju. Vienlaicīgi tiek uzsvērts, ka, visticamāk, šis konflikts vēl tik drīz nebeigsies.
