Katoļu baznīcas rindās darbojušies no 2900 līdz 3200 pedofilu, kas bija neliela daļa no kopējā garīdznieku skaita (ap 115 000), taču nodarījuši lielu postu saviem upuriem un katoļu baznīcas reputācijai.
Romas katoļu baznīca pēdējo 20 gadu laikā bijusi ierauta vairākos seksuālo noziegumu skandālos, un pirms trijiem gadiem arī Francijas bīskapu konference ierosināja veikt izmeklēšanu par iespējamiem pedofilijas gadījumiem Francijas katoļu baznīcā. Apjomīgā pētījuma laikā tika apskatīts ļoti plašs laika periods - no 1950. līdz 2020. gadam, tātad 70 gadi.
80% upuru bija zēni
Kā otrdien, prezentējot pētījuma rezultātus, paziņojis izmeklēšanas komisijas vadītājs Žans Marks Sovē, atklātie fakti tiešām ir šokējoši. Viņš atzina, ka problēma nekur nav pazudusi un līdz pat 2000. gadu sākumam baznīca pret seksuālās vardarbības upuriem izturējusies ar pilnīgu vienaldzību. Turklāt šie noziegumi slēpti aiz klusēšanas plīvura.
Lai šo plīvuru paceltu, ir bijusi nepieciešama milzīga upuru drosme, tāpēc izmeklētāji šo pētījumu velta tieši šiem cilvēkiem.
"Tieši pateicoties viņiem šis ziņojums tika ierosināts un uzrakstīts. Un tas arī tika rakstīts tieši viņiem.
Vēl jo vairāk – ja šis klusēšanas plīvurs, kas aizsedza pastrādātos noziegumus, saplaisāja un tagad ir ticis pacelts, izraisot pamatīgu šoku un gūstot sabiedrības atbalstu, tad tas viss ir pateicoties šo cilvēku izrādītajai drosmei," uzsver Sovē.
No vairākiem simtiem tūkstošiem seksuālās izmatošanas gadījumu, 80% upuru ir zēni vecumā no 10 līdz 13 gadiem, bet 20% - meitenes dažādās vecuma grupās.
Teju katrā trešajā gadījumā bijusi izvarošana. Par spīti iespaidīgajam noziegumu gadījumu skaitam, tikai dažos gadījumos ir tikušas ierosinātas disciplinārlietas, bet krimināla atbildība iestājusies vēl retāk.
Sistemātiska problēma
Sovē intervijā CNN atzina, ka problēma bijusi sistemātiska; seksuālās vardarbības īstenotāji nebija tikai dažas "melnās avis, kas noklīdušas no ganāmpulka".
Sovē norāda, ka katoļu baznīca seksuālās morāles pārkāpumus parasti izvērtējusi kontekstā ar bausli "Tev nebūs laulību pārkāpt", taču komisija uzskata, ka seksuālā vardarbība un izvarošana ir daudz smagāks grēks, kas būtu jāvērtē atbilstoši bauslim "Tev nebūs nokaut".
Francijas katoļu baznīcas vadība jau paudusi "kaunu un šausmas" par notikušajiem pārkāpumiem, lūdzot par to piedošanu.
Sovē uzskata, ka ar piedošanu vien nepietiks; nepieciešams radīt sistēmu, lai baznīca izmaksātu kompensācijas vardarbības upuriem.
Kā prezentācijas laikā uzsvēris upuru asociācijas vadītājs Fransuā Devo, ir nepieciešama izlēmīga un visaptveroša reakcija no Vatikāna un pāvesta Franciska puses. Pēc viņa vārdiem, šī izmeklēšana ir institucionāli atzinusi visu baznīcas atbildību un tas ir kaut kas tāds, kam bīskapi un pāvests nav bijuši gatavi.
Pāvests ir reaģējis, paužot atbalstu seksuālās vardarbības upuriem. Pāvests īpaši uzteicis šo cilvēku spēju atklāti runāt par notikušo, paužot cerību, ka taisnīgums gūs uzvaru un tādējādi notiks arī dziedināšana.
Traumu nevar aizmirst arī pēc pusgadsimta
Katoļu baznīca šo ziņojumu pasūtīja 2018. gadā, un pētījuma autori vairāk nekā divu gadu laikā paveica lielu darbu, izvērtējot policijas, tiesu un baznīcas dokumentus, kā arī runājot ar noziegumu upuriem un viņu tuviniekiem.
“Uzreiz pēc ģimenes un draugu loka baznīca bijusi tā vide, kur seksuālā vardarbība ir visvairāk izplatīta,” secināts ziņojumā.
Vismaz 60% upuru vēlāk saskārušies ar nopietnām garīgās veselības problēmām, kas negatīvi ietekmēja viņu emocionālo stāvokli un seksuālo dzīvi.
65 gadus vecais Kristiāns Dibrē atceras, ka viņam bija 11 gadu, kad viņš kļuvis par seksuālās izmantošanas upuri. Baznīcas pārstāvis katru ceturtdienu ieradies pie viņa, lai vestu ekskursijās uz vēsturiskām vietām. Seksuālā vardarbība turpinājusies deviņus mēnešus.
"Šī trauma mani pavadīs līdz kapa malai, lai gan tas viss noticis pirms vairāk nekā pusgadsimta," atzina Dibrē.
