Rīta Panorāma

Lielbirtānijā atrod izmestus slepenus dokumentus

Rīta Panorāma

Starp HIV pacientiem un Covid-19. Daktere Ažiņa

Francijas galēji labējiem neizdodas uzvarēt Provansā

Francijas galēji labējiem neizdodas nonākt pie varas kādā no reģioniem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Francijas reģionālajās vēlēšanās kārotos rezultātus nav izdevies sasniegt galēji labējai partijai “Nacionālā apvienība” un Francijas prezidenta Emanuela Makrona vadītajai partijai “Uz priekšu, Francija!”. Vēlēšanas izcēlušās ar nepieredzēti zemu vēlētāju aktivitāti.

Politikas komentētāji jau norāda, ka šis balsojums liek uzdot arvien jaunus jautājumus par nākamā gada aprīlī gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām.

Nobalso tikai trešdaļa balsstiesīgo

Pretēji prognozēm Francijas galēji labējai “Nacionālajai apvienībai”  tomēr nav izdevies izcīnīt pirmo uzvaru kādā no valsts reģioniem. Marinas Lepēnas vadītie spēki bija cerējuši uz uzvaru Provansas reģionā, kura administratīvais centrs ir Marseļa, taču tur virsroku tomēr guva centriski labējā republikāņu partija.

Latvijas Radio korespondents Uģis Lībietis par Francijas vēlēšanām
00:00 / 03:43
Lejuplādēt

Vēlēšanas izcēlās ar zemu aktivitāti, jo tajās piedalījās tikai aptuveni trešdaļa balsstiesīgo vēlētāju. Tas licis uzdot jautājumus par to, cik patiesi šīs vēlēšanas atspoguļo Francijas iedzīvotāju patieso noskaņojumu. Taču, kā norāda vairāki franču mediji, lielākā daļa sabiedrības vai nu nav ieinteresēti vietējā politikā, vai pat vienkārši nezina, kas kādā konkrētā reģionā ir pie varas.

Šīm vēlēšanām tika pievērsta pastiprināta uzmanība vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt jau tāpēc, ka šī bija iespēja galēji labējai partijai “Nacionālā apvienība” ar tās līderi Marinu Lepēnu priekšgalā izcīnīt pirmo uzvaru kādā reģionā, tādējādi stiprinot savas pozīcijas pirms nākamgad gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām.

Līdzīgs mērķis varēja būt arī tagadējā prezidenta Emanuela Makrona izveidotajai partijai “Uz priekšu, Francija!”, kura arī līdz šim nav kontrolējusi nevienu no reģioniem. Taču abām partijām arī šoreiz nācies samierināties ar vilšanos, jo Lepēnas partija neizcīnīja kāroto uzvaru Provansas reģionā, savukārt Makrona liberālie spēki daudzviet neieguva pat 10 procentus vēlētāju balsu.

Vietējās demokrātijas krīze

Lepēna savas partijas neveiksmē vainojusi dažādas "nedabīgās alianses," ko veidojuši viņas pretinieki, cenšoties nepieļaut galēji labējo spēku nonākšanu pie varas. Lai panāktu galēji labējo sakāvi, kreisās partijas lēma izstāties no cīņas, izsakot atbalstu republikāņu partijas kandidātam.

Arī zemo vēlētāju aktivitāti Lepēna skaidrojusi ar neuzticību pašreizējai varai. Viņa arī ir norādījusi, ka pirms nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām būs nepieciešams domāt par vēlētāju mobilizāciju.

"Mēs piedzīvojam dziļu vietējās demokrātijas krīzi. Demokrātijai ir nepieciešams sabiedrības viedokļa atspoguļojums, dažādas mobilizācijas metodes, pārstāvniecība, informācija vēlētājiem, proporcionalitāte, pilsonisko iniciatīvu referendumi. Par to visu šodien ir jādebatē, lai atjaunotu mūsu tautiešu vēlmi lemt par savu nākotni," uzskata Lepēna.

"Es vairāk nekā jebkad esmu apņēmības pilna ieguldīt visu savu enerģiju, lai atveseļotu politiku un atjaunotu tās noderīgumu visu francūžu labā. Izskatās, ka prezidenta vēlēšanas būs iespēja mainīt manu politiku un mūsu politiku, un franči mums palīdzēs šajā misijā."

Makrona un Lepēnas partiju neveiksme

Francijas vietējās vēlēšanās atkal arvien lielāku popularitāti sākuši atgūt tradicionālie Francijas politikas smagsvari – gan Republikāņu partija, gan sociālisti. Taču, kā uzsver raidsabiedrības "France 24" politikas komentētājs Marks Perelmans, pašlaik vēl ir grūti prognozēt, vai vietējo vēlēšanu rezultāti spēs ietekmēt cīņu arī nākamā gada aprīlī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās.

"Šīs pilnīgi noteikti bija dīvainas vēlēšanas. Ja mēs raugāmies uz nākamā gada prezidenta vēlēšanām, aptaujas rāda divus skaidrus līderus – Marinu Lepēnu un Emanuelu Makronu.

Taču viņu partijas šajās vēlēšanās pamatīgi zaudēja. Savukārt labēji un kreisi konservatīvās partijas guva ievērojamus panākumus, taču mēs nezinām, kas būs šo partiju kandidāti prezidenta vēlēšanās."

Līdz šim par savām ambīcijām uz Francijas prezidenta krēslu visskaļāk ir runājis Augšfrancijas reģionā uzvarējušais Ksavjē Bertrāns, kurš "Nacionālās apvienības" sakaušanu nosaucis par savu lielāko panākumu un iedrošinājumu startēt arī uz valsts vadītāja posteni.

Francijas prezidenta vēlēšanas notiks nākamā gada aprīlī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti