„Protams, mums ir jānodrošina valsts finanšu atkopšanās,” Moskovisī teica otrdien Berlīnē paneļdiskusijas ar Vācijas finanšu ministru Volfgangu Šoibli laikā.
„Tomēr mums šis uzdevums jāpilda uzmanīgi, ņemot vērā valstisko apstākļus un atrodot pareizo ritmu, lai saglabātu ekonomikas izaugsmes iespējas,” viņš piebilda.
Abu eiro zonas lielāko ekonomiku Vācijas un Francijas starpā valda saspīlējums, jo Berlīne izsver taupības pasākumu nozīmi ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai, bet Parīze vēlas lielākus valsts tēriņus kā ekonomikas stimulēšanas pasākumu.
Modkovisī noraidīja bažas, ka Francija atteiksies no reformu īstenošanas, uzsverot, ka jautājumā par strukturālā deficīta samazināšanu „solījums tiks izpildīts”.
Eiropas Komisija ir devusi Francijai papildu divus gadus laika, lai tā valsts budžeta deficītu samazinātu līdz Eiropas Savienībā (ES) noteiktajam 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līmenim. Izpratni par EK lēmumu paudis arī Vācijas finanšu ministrs Šoible, norādot, ka tāda rīcība ļauj Francijai turpināt reformas.
Francijas un Vācijas finanšu ministri uzstājās Berlīnes Brīvajā universitātē pasākumā par godu divpusējā finanšu un ekonomikas padomes izveidošanas 25.gadadienai.
Abu valstu finanšu ministri uzsvēra, ka viņu pārstāvētās valstis ir sakne vienotai, savstarpēji atkarīgai Eiropai, tomēr viņu tikšanās notika laikā, kad attiecības starp Vācijas kancleres Angelas Merkeles labēji centrisko valdību un Francijas sociālistu prezidenta Fransuā Olanda valdību ir saspīlētas.
Nesen atklātībā nonāca dokumenta projekts, kurā Olanda pārstāvētā Sociālistu partija kaunināja Merkeli par viņas uzstājību, ka taupības pasākumi ir Eiropas parādu krīzes risinājums.
Dokumentā konservatīvā Merkele, kura gatavojas vēlēšanām Vācijā 22.septembrī, apsūdzēta par apsēstību ar „Berlīnes tirdzniecības bilanci un viņas nākotni vēlēšanās”.
