ĪSUMĀ:
- Sarkozī, visticamāk, nebūs jādodas cietumā, sodu varēs izciest mājas arestā.
- Bijušais prezidents solījis ietekmīgu amatu tiesnesim apmaiņā pret slepenu informāciju.
- Sarkozī un citi lietā iesaistītie noliedza savu vainu, pārsūdzēs tiesas spriedumu.
- Nosacīts cietumsods savulaik piespriests arī Sarkozī priekštecim Žakam Širakam.
No piespriestā cietumsoda tikai gads paredzēts kā reāls cietumsods, pārējie divi gadi Sarkozī piespriesti nosacīti. Eksprezidents noliedz savu vainu un apņēmies pārsūdzēt tiesas spriedumu.
Francijas mediji spriež, ka Sarkozī tuvākajā laikā nedraud nonākšana aiz restēm, jo gadījumā, ja viņam tomēr nāksies izciest gadu ilgo cietumsodu, tas, visticamāk, būs mājas arests ar elektronisko aproci, kas ierobežos viņa iespējas brīvi pārvietoties.
Saskaņā ar Francijas likumiem ieslodzījums tiek piemērots vienīgi gadījumos, ja piespriestais reālais cietumsods pārsniedz divus gadus.
Bijušā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī notiesāšana par korupciju ir ļoti zīmīgs brīdis Francijas pēckara vēsturē. Līdz šim no visiem bijušajiem Francijas vadītājiem tikai Sarkozī politiskais skolotājs Žaks Širaks ir ticis notiesāts kādā krimināllietā. Tas notika 2011. gadā.
Aizdomas par nelikumīgiem ziedojumiem
Sarkozī bija Francijas prezidents no 2007. līdz 2012.gadam. Viņš nonāca izmeklētāju redzeslokā, jo bija aizdomas, ka Sarkozī saņēmis nelikumīgus ziedojumus savas vēlēšanu kampaņas finansēšanai, ziņo AFP. Piemēram, izmeklētājiem bija ziņas, ka 50 miljonus eiro Sarkozī kampaņai atvēlējis toreizējais Lībijas diktators Muammars Kadāfi.
Izmeklētāji pārbaudīja ziņas arī par nelikumīgu ziedojumu saņemšanas no tolaik bagātākās Francijas sievietes, kosmētikas milža “L’ Oreal” īpašnieces Liliānas Betankūras 2007.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā. Sarkozī un divi viņa līdzgaitnieki tagad notiesāti tieši saistībā ar šo lietu.
Sarkozī ir atzīts par vainīgu mēģinājumos caur savu advokātu Tjerī Hercogu uzpirkt tiesnesi Žilbēru Azibēru apmaiņā pret informāciju par izmeklēšanu lietā pret bijušo prezidentu. Sarkozī ir piedāvājis Kasācijas tiesas tiesnesim Azibēram prestižu un labi apmaksātu amatu Monako. Tiesnesis bija nodevis slepeno informāciju, taču amatu Monako viņš tā arī neieguva.
Lieta balstās uz noklausītām Sarkozī un advokāta Hercoga telefonsarunām laikā, kad izmeklētāji meklēja papildu pierādījumus Betankūras lietā. Bijušais prezidents apgalvo, ka viņš nekādus noziegumus nav pastrādājis un ka izmeklētāji ir nelikumīgi noklausījušies viņa sarunas ar advokātu.
Sarkozī iesaistīts vairākos tiesas procesos
Tiesa uzsvēra, ka likuma pārkāpums bijis īpaši nopietns, jo to pastrādājis bijušais valsts prezidents, turklāt 66 gadus vecais Sarkozī pēc izglītības ir jurists, tādēļ viņam vajadzēja apzināties savas rīcības sekas.
Sarkozī drīzumā vēlreiz nāksies stāties tiesas priekšā, jo viņš apsūdzēts arī par nelikumīgu ziedojumu saņemšanu 2012. gada vēlēšanu kampaņā. Sarkozī toreiz vēlēšanās zaudēja sociālistam Fransuā Olandam.
Gaidāmā tiesvedība saistīta ar nelikumīgiem priekšvēlēšanu kampaņas tēriņiem. Apsūdzība uzskata, ka Sarkozī ir krietni pārtērējis atļauto priekšvēlēšanu kampaņas summu, slēpjot šos tēriņus aiz kāda sabiedrisko attiecību uzņēmuma.
Savukārt janvārī prokuratūra uzsāka vēl vienu izmeklēšanu par konsultācijām, ko Sarkozī ir sniedzis Krievijā 2019. gadā, proti jau pēc prezidenta amata atstāšanas. Tagad viņš tiek turēts aizdomās par ietekmes tirgošanu un nelikumīgu 3 miljonu eiro saņemšanu no kāda Krievijas uzņēmuma.
Būs grūti atgriezties politikā
Pēdējos gados Sarkozī ir attālinājies no aktīvās politikas, taču Francijā viņam joprojām ir daudz atbalstītāju. Pagājušogad, kad Sarkozī laida klajā savus memuārus, grāmata kļuva par dižpārdokli.
Pirmdien pasludinātais spriedums var izšķirt Sarkozī politisko nākotni. Visticamāk, viņam vairs neizdosies atgriezties aktīvajā politikā, kā viņš varētu būt cerējis. Tomēr arī cietumā bijušajam prezidentam nebūs jādodas. Tiesnesis pasludināja, ka Sarkozī var izciest sodu mājās, valkājot elektronisko aproci. Tagad viņam ir 10 dienas, lai pārsūdzētu tiesas spriedumu, kas, visticamāk, tiks izdarīts.
Sarkozī nav vienīgais Francijas prezidents, kam pēc aiziešanas no amata radušās problēmas ar likumu. Viņa priekštecis Žaks Širaks 2011. gadā tika sodīts ar divu gadu nosacītu cietumsodu par pašvaldības naudas izšķērdēšanu laikā, kad Širaks bija galvaspilsētas Parīzes mērs.
