Dienas notikumu apskats

Dzelzceļa elektrifikācijas projektu EK iesniegs tikai pēc atzinuma par ietekmi uz budžetu

Dienas notikumu apskats

Ēnu ekonomikas stūrakmeņi - ienākumu neuzrādīšana un aplokšņu algas

Bijušais Francijas valdības vadītājs Valss vēlas sadarboties ar Makrona partiju

Francijas ekspremjers Valss arī Makrona prezidentūrā grib būt vecajā amatā

Francijas ekspremjers Manuels Valss grib atgriezties valdības vadītāja amatā brīdī, kad par valsts prezidentu kļūs Emanuels Makrons, vēsta BBC.

Viņš otrdien, 9.maijā, paziņojis, ka jūnijā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās vēlas startēt kā Makrona partijas kandidāts uz premjera posteni. Viņaprāt, Sociālistu partija, kuru viņš līdz šim pārstāvēja, ir mirusi. “Es būšu prezidentālā vairākums kandidāts,” sacīja Valss.

Valss ir bijušais Makrona priekšnieks. Tieši viņa vadītajā valdībā Makrons divus gadus strādāja kā ekonomikas ministrs. Valss Francijas prezidenta vēlēšanās atbalstīja Makrona kandidatūru un tagad kļuvis par vienu no pirmajiem redzamajiem politiķiem, kurš atklāti pauda gatavību pievienoties jaunā prezidenta Makrona izveidotajai kustībai.

Makrons pagaidām nav paziņojis to, kurš būs viņa izvēlētais premjers. Makrona vadītā partija “Uz priekšu, Republika!” ir reaģējusi uzmanīgi, sakot, ka Valsam ir 24 stundas, lai pieteiktos vēlēšanās.

Tomēr Makrona pārstāvis Benžamins Žrivo Francijas Radio norādīja, ka Valsam, tāpat kā jebkuram citam potenciālajam “Uz priekšu, Republika!” biedram, ir jāreģistrējas partijā. Tikmēr Sociālistu partijas pārstāvis Aleksis Bašelī izteicis cerību, ka “Bruts un Jūda” nekļūs par “Uz priekšu, Republika!” kandidātu.

Īsi pēc Valsa paziņojuma vienā no Francijas televīzijas kanāliem rādīta filma par Makrona kampaņas aizkulisēm. Tajā Makrons, kurš tobrīd vēl tikai cīnījās par uzvaru, nosauca Valsu par nodevēju. Viņš sacīja, ka ir atkāpies no ekonomikas ministra amata Valsa vadītajā valdībā, jo neesot gribējis samierināties ar tajā valdošo cinismu. Turpretī Valss ir palicis vadīt ministru kabinetu un tādējādi nogremdēja aizejošo prezidentu Fransuā Olandu.

Kā zināms, Olands kļuva par pirmo prezidentu mūsdienu Francijas vēsturē, kurš atteicās no kandidēšanas uz otro termiņu, jo viņa reitings bija ārkārtīgi zems. Savukārt Valss atkāpās no premjera krēsla, lai pretendētu uz Sociālistu nomināciju valsts prezidenta vēlēšanās. Tomēr viņš zaudēja iekšējo partijas cīņu un par Sociālistu kandidātu kļuva Benuā Amons. Viņš spēja iegūt vien aptuveni 6% balsu.

Parlamenta vēlēšanas Francijā kļūs par nopietnāko tuvākā laika pārbaudījumu jaunajam Francijas valsts vadītājam. Lai īstenotu solītās reformas, viņam ir jānodrošina vairākums parlamentā.

Tomēr Makrona partija izveidota vien pirms gada un pārsvarā sastāv no politikā nepieredzējušiem cilvēkiem, kuri nāk no nevalstiskā sektora un uzņēmējdarbības. Un nav pārliecības, ka vēlētāji, kuri atbalstīja Makronu prezidenta amatā, balsos par viņa partijas kandidātiem arī parlamentā. 

Jau vēstīts, ka Makrons par Francijas prezidentu tika ievēlēts svētdien, 7.maijā. Oficiāli par prezidentu viņš kļūst 14.maijā, nododot zvērestu.

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti