Dzelzceļnieki līdz 28.jūnijam plāno rīkot streikus divās no piecām dienām ik nedēļu. Akcija tiks pārtraukta, ja Makrons atteiksies no ieceres reformēt valsts dzelzceļa kompāniju.
Francijas valsts dzelzceļu tīkla SNCF vadība ziņo, ka otrdien, 3.aprīlī, kursē tikai viens no pieciem reģionālajiem vilcieniem un tikai 12% ātrgaitas sastāvu. Vairums starptautisko vilcienu, kas savieno Franciju ar Vāciju, Beļģiju un Lielbritāniju, brauc pēc saraksta. Toties uz Itāliju, Spāniju un Šveici nav neviena vilciena. Kopumā šī protesta akcija ir ietekmējusi aptuveni piecus miljonus iedzīvotāju.
Šobrīd dzelzceļniekiem Francijā ir īpašs statuss. Atkarībā no profesijas vairums no viņiem var aiziet pensijā 52 vai 57 gadu vecumā. Katru gadu darbiniekiem pienākas 28 atvaļinājuma dienas un garantēts algas pielikums. Tāpat dzelzceļnieki un viņu tuvākie radinieki var braukt ar vilcieniem par velti. Vēl SNCF strādājošajiem ir garantēts darbs uz mūžu, proti, viņus nevar atlaist pat štatu samazināšanas dēļ.
Francijas valdība uzskata, ka šādi SNCF nevarēs izdzīvot ilgtermiņā, jo uzņēmums jau tagad ir lielos parādos, kas pašlaik pārsniedz 50 miljardus eiro un arvien turpina pieaugt. Makrons un viņa sabiedrotie vēlas, lai ar jauniem darbiniekiem tiktu slēgti parastie darba līgumi bez minētajām sociālajām garantijām.
SNCF reforma ir nepieciešama arī tādēļ, ka saskaņā ar Eiropas Savienības likumiem, jau pēc pieciem gadiem dzelzceļa pārvadājumu tirgum Francijā ir jābūt atvērtam brīvai konkurencei.
Arodbiedrības uzskata, ka esošās sociālās garantijas ir tikai neliela kompensācija par smago darbu, kas jāveic viņu biedriem. Turklāt daudzi arodbiedrību rindās uzskata šo par vienu no izšķirošajām kaujām. Pēc viņu domām, Makrons vēlas sagraut arodbiedrības un mazināt to tradicionāli spēcīgo ietekmi. Savukārt prezidenta pārstāvji uzsver, ka Francijai ir jātiek vaļā no nemitīgo streiku kultūras.
Pēdējās nedēļās ielās izgājuši pensionāri, studenti un sabiedriskajā sektorā strādājošie, lai protestētu pret plašajām reformām.
Francijas valdība tuvākajos mēnešos plāno reformēt valsts dzelzceļa kompāniju, jo tās darbība izmaksā par 30% vairāk nekā līdzīgu uzņēmumu darbība Eiropā.
