Parīzē notiekošā Tuvo Austrumu miera konference ir viens no ievērojamākajiem mēģinājumiem panākt, ka Izraēla un Palestīna atgriežas pie sarunu galda. Francijas galvaspilsētā ir sapulcējušies vairāk nekā 70 valstu pārstāvji, tostarp aizejošais ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, kā arī Krievijas un ANO amatpersonas.
Tāpat plaši tiek pārstāvētas arī arābu un Lielā divdesmitnieka valstis, kā arī visi pastāvīgie ANO Drošības padomes locekļi un citi pasaules spēlētāji.
Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero ir pasvītrojis, ka pasaule nevar vienkārši noraudzīties, kā pasliktinās attiecības starp Izraēlu un Palestīnu. Tādēļ konferences mērķis ir atkārtoti apstiprināt stingru starptautiskās kopienas atbalstu tiešām miera sarunām un divu valstu modelim.
Miera sarunas starp Izraēlu un Palestīnu nav notikušas kopš 2014. gada un nekas neliecina, ka tās varētu tuvākajā laikā atsākties. Un, lai gan palestīnieši atbalsta Parīzes iniciatīvu, Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu to jau ir asi nosodījis. Viņš apgalvo, ka palestīnieši izmanto šo sanāksmi, lai ar francūžu rokām panākt kārtējās Izraēlu nosodošās rezolūcijas pieņemšanu. Pēc Netanjahu domām šādi centieni tikai attālina un traucē miera sarunām un viņa valdība nepakļausies šādam spiedienam.
Izraēlas premjers ir arī piebildis, ka šādi pasākumi ir pagātnes paliekas īsi pirms jaunās ēras sākuma. Ar to, visticamāk, ir domāta jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa gaidāmā nākšana pie varas 20. janvārī.
Tramps jau ir solījis, ka atšķirībā no esošās ASV administrācijas viņš skaidri nostāsies Izraēlas pusē. Cita starpā tiek apsvērta arī iespēja pārcelt ASV vēstniecību no Telavivas un Jeruzalemi. Šādi Amerika apliecinātu, ka Jeruzaleme ir tikai Izraēlai piederošā pilsēta. Palestīnas vadītājs Mahmuds Abass jau ir brīdinājis Trampu, ka šāds vienpusējs solis var izjaukt mieru un likt Palestīnai atteikties no Izraēlas valstiskuma atzīšanas.
Kā zināms, aizvadītā gada nogalē ANO Drošības padome ir pieņēmusi vēl nebijušu rezolūciju, kurā Izraēla tiek nosodīta par apmetņu celšanu okupētajās palestīniešu teritorijās. Līdz šim ASV kā pastāvīgā ANO Drošības padomes valsts šādus dokumentus vienmēr ir bloķējusi. Tomēr šoreiz Baraka Obamas administrācija nolēma atturēties. Šāds solis ir saniknojis Netanjahu, nostādot attiecības starp abām valstīm zemākajā punktā. Esošās administrācijas rīcību ir kritizējis arī Tramps, solot, ka pēc viņa nākšanas pie varas viss mainīšoties.
