Francijai ir iedots laiks līdz 2017. gadam, lai beidzot īstenotu reformas un samazinātu savu budžeta deficītu līdz 3% slieksnim. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis sacīja, ka no trim valstīm, par kurām viņam kopā ar kolēģiem šoreiz bija jāpieņem lēmums, Francijas gadījums esot bijis vissarežģītākais:
“Ir skaidrs, ka Francijai ir jādara vairāk gan strukturālo, gan fiskālo reformu īstenošanas ziņā.”
Šis ir jau trešais termiņa pagarinājums Francijai pēc kārtas. Tomēr Brisele ir atkal piekritusi Francijas valdības argumentiem, ka sliktās ekonomiskās situācijas dēļ tagad samazināt budžeta deficītu līdz 3% neesot iespējams. Gan 2015., gan 2016. gadā Francijas budžeta deficīts būs nedaudz virs 4%. Un, lai gan formāli Eiropas Komisijai būtu tiesības sodīt Franciju par eirozonas noteikumu ilgstošu pārkāpšanu, kā jau bija sagaidāms, tika nolemts to nedarīt. Ekonomikas un finanšu komisārs Pjērs Moskovisi sacīja, ka labāk esot mēģināt panākt rezultātu ar citiem līdzekļiem:
“Francija pēdējās dienās jau ir paziņojusi par vairākām jaunām reformām, un mēs gribētu teikt, ka tie ir soļi pareizajā virzienā. Tas ir labs pamats, kas būtu jāattīsta. Tādēļ mēs sagaidām, ka aprīlī Francija piedāvās ambiciozu un detalizētu reformu plānu.”
Eiropas Komisija esot arī ņēmusi vērā, cik sarežģīti Francijas valdībai ir bijis saņemt atbalstu parlamentā nesen piedāvātajām ekonomikas reformām. Lai pieņemtu vienu no likumiem, valdība pat izmantoja reti pielietoto konstitūcijas normu, kas faktiski ļāva apiet parlamenta balsojumu.
Jāpiebilst, ka Beļģija un Itālija, kuru budžets pēc sākotnējā novērtējuma arī izraisīja Briselē jautājumus, pēc papildu informācijas saņemšanas vairs neesot zem īpašās Eiropas Komisijas uzraudzības.
