Francijā var tikt izsludināts ārkārtas stāvoklis, lai novērstu vardarbīgas sadursmes, kādas Parīze piedzīvoja sestdien. Šādu iespēju neizslēdza valdības preses pārstāvis Bendžamins Grivo. Svētdien viņš radiostacijā "Europe 1" teica, ka ir „jāapsver visi varianti sabiedriskās kārtības un drošības” garantēšanai.
Grivo pauda pārliecību, ka pēdējās nedēļas nogalēs notiekošais kļūst par „vardarbības rituālu”, kam „nav nekāda sakara” ar tā dēvēto „dzelteno vestu” protesta kustību. Demonstranti sevi dēvē par „dzeltenajām vestēm”, jo valkā atstarojošās dzeltenās vestes.
Sestdien protestu epicentrs bija Parīze.
Daļa protestētāju bija miermīlīgi, bet citi pie Triumfa arkas iesaistījās sadursmēs ar policiju.
Ievainoti vairāk nekā simts cilvēku, starp tiem arī vismaz 20 drošībnieki. Vairāk nekā četri simti aizturēti, teica policijā.
Prezidents Emanuēls Makrons, svētdien atgriezies Francijā no G20 valstu līderu samita Argentīnā, sasauca valdības ārkārtas sanāksmi, lai ar ministriem un drošības struktūru vadītājiem apspriestu tālāko rīcību. Svētdien no rīta ielidojis Parīzē, Makrons uzreiz devās uz Triumfa arku, lai novērtētu nodarītos postījumus. Tur viņš tikās policistiem un ugunsdzēsējiem, lai tiem pateiktos par darbu smagajos apstākļos.
Vēl atrodoties Argentīnā, Makrons sestdien teica, ka viņš nekad nepieņems vardarbību.
„Nekas neattaisno uzbrukumus varasiestādēm, tirdzniecības vietu izlaupīšanu, garāmgājēju apdraudēšanu vai Triumfa arkas apgānīšanu,” paziņoja Makrons.
Trešo nedēļas nogali pēc kārtas sestdien vismaz pieci tūkstoši cilvēku izgāja ielās Parīzē, bet visā Francijā 75 tūkstoši, saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem. Lielākā daļa demonstrāciju bija miermīlīgas. Taču Parīzē agresīvi noskaņotā protestētāju daļa iesaistījās sadursmēs ar likumsargiem, kas pret tiem vērsa asaru gāzi un ūdens lielgabalus. Protestētāji lika lietā akmeņus, tika aizdedzinātas vairākas ēkas.
Sestdien vakarā Francijas dienvidos bojā gāja arī kāds autobraucējs, ietriecoties vairākus kilometrus garā sastrēgumā, ko izraisīja protestēju nobloķēts ceļš, paziņoja vietējā prokuratūra.
Plašos protestus izraisījis Makrona valdības plāns celt nodokļus degvielai, lai cīnītos pret klimata izmaiņām. Taču nu demonstrācijas tiek vērstas pret Makrona ekonomisko politiku kopumā un dzīves dārdzību. Protestētāji prezidentu apsūdz, ka viņš nesaprot vienkāršās tautas situāciju. Aptaujas liecina, ka „dzelteno vestu” kustību atbalsta divas trešdaļas francūžu.
